Kā jau daudzi no tiem, kas šo lasa, es tā īsti no cibas neesmu bijis prom. Jau atkal es sāku migrēt prom no nu jau Īlonam piederošā soctīkla, un nosacīti pievienojos aizvainojumam uz Cukenbergu, tāpēc arī cibas "dienasgrāmatas" formāts šķiet ļoti atbilstošs šim trendam. Starp citu, ir arī citas balsis, kas saka, ka mums kolektīvi būtu jāatgriežas blogu laikmetā, jo soctīkli neattaisno tās cerības, kas uz tiem tika liktas pirms gadiem desmit vai nu ja vairāk. Un viss pārējais: "Blā, blā, ciba ir ļoti labi."

Tikko uzzināju, ka Aplle ir palaidis savu Journal App. Nav jau pats pirmais iPhone, bet Apple ir mazliet mazāk visādu iniciatīvu, ko vēlāk nākas decomission. I mean, protams, neviens... vairums vairs nestaigā apkārt ar iPodiem, bet tas nav gluži Google Buzz, vai Microsoft... jebkas. Tas ko es gribēju teikt, nez kādēļ ir sajūta, ja kaut kam klāt ķeras Apple, tad tas visdrīzāk liecina, ka tas ir virziens, kurā mēs vai nu jau ejam, vai arī iesim.

Tā ātrumā palasīju, kas ir tas Journal App. Ir sajūta, ka Apple ļoti virzās to cilvēku virzienā, kas aktīvi sporto, meditē un visādi citādi ir ļoti mindful. Tieši mindful, jo psihopāti lieto Garmin. Nu lūk, žurnalēšanas vēstījums ir tāds, ka tas vairošot to visu mindfulness, ko promotē visi jogotāji un psihoterapeiti. Kas man šķiet mazliet satraucoši, ka tam visam talkā nāks "artificial intelligence-powered", kas nozīmē, ka šis te virtuālais entity mūs trekos vēl vairāk, un mēģinās būt mūsu garīgais pavadonis. I don't mind mazliet ezotērikas visādu meža gariņu formā, bet tas vismaz ir mūsu pašu prāta kontrukts. Tagad daļu ezotērikas mēs autsorsēsim mākslīgajam intelektam, un nav gluži tā, ka mēs kā suga būtu bez trūkumiem. Nav arī tā, ka mēs jau tagad neesam pielīmēti savām ierīcēm. No otras puses, man ir bijis daudz fantāziju par visādiem analogiem blociņiem ar piezīmēm, bildēm un stāstiem, bet tas viss beidzas ar kastēs sakrautiem sūdukiem, kas uzpeld aukšā katru reizi, kad tu pārvācies. Varbūt maziet digitālas palīdzības nemaz nenāks par sliktu.