Boy Harsher ir atvēlēti pavisam citi sirds kambari, bet kaut kādā ziņā Mixhell bija daudz iespaidīgāks un svaigāks priekšnesums. Mazliet apbrīnoju cilvēkus, kas par šo zināja, un spēja dabūt viņus uz Rīgu. Es tikai intuitīvi nojautu, ka būs labi, un bija pat vēl labāk. Es gan biju pienācīgi sagatavojies. Pieņemu, ka liela daļa no nelielā apmeklētāju skaita vairāk gaidīja Igoru, mazāk elektroniku. Šinī ziņā apmeklētāju skaita atšķirība Boy Harsher un Mixhell koncertos šķita ļoti nepamatota, bet jāatzīst, ka es arī vēl pirms divām nedēļām nenojautu, ka Kavalera tagad spēlē diskotēkas. Lai vai kā, disko pārītis uz skatuves atgādināja laimīgu lāču ģimeni, and I'm happy for them.

Vakardienas koncerta laikā mākslinieku pārīša mīlīgā mīņāšanās pie dīdžeja pults man atkal lika padomāt par būšanu attiecībās. Tā, protams, ir projekcija, bet skatoties uz šādiem cilvēkiem ir ļoti siltas sajūtas un pārliecība, ka tur ir cieņa, mīlestība, interese vienam par otru, un nekādas drāmas. Tai pat laikā ir nepamatota pārliecība, ka šādas savienības ir daļa no lielākas komūnas, un tās šīs savienības tikai padara stiprākas.

Pirms diviem gadiem Lietuvā man kāds jautāja, vai es uz pasākumu esmu ieradies viens, vai ar draudzeni. Atbildēju, ka draudzene šobrīd ir Rīgā. Uz ko jautātāja reakcija bija: "Jā, totāli, es arī sievu vienmēr atstāju mājās šādos pasākumos." Toreiz es uz viņu nīgri paskatījos, un vienkārši pametu šo sarunu. Kaut kādā ziņā likās, ka daļēji taisnība šādiem apgalvojumiem ir - what happens in the Burn, stays in the Burn. Un nebija tā, ka man pagājušajā gadā nebija visādas mazas epizodes. Šogad bija neliels abpusēji nekaitīgs awkwardness moments ar dažiem cilvēkiem, jo neviens no mums šogad vairs nebija single. Un man nebija īsti skaidrs, kā šogad būs būt vienam vietā, kur visiem mīlestība gāžas pāri malām. Es biju diezgan pārsteigts par savām actual sajūtām. Pirmkārt, bija nenormāls vieglums no tā, ka es neko nemeklēju no citiem cilvēkiem. Cut the bullshit and small talk, un ļauj sev un citiem būt ar tām sajūtām, kas nu tajā brīdī ir. Tu vari gribēt runāties, apkampties, klusējot skatīties ugunī, raudāt, smieties, dejot, pabūt viens ar savām domām, un neviens nevienam nav parādā tikt izklaidētam, bet visi var darīt to, ko katrs vēlas tieši tanī brīdī. Un otrkārt - es spilgti sajutu arī cilvēkus, kas nav blakus, visvairāk, protams, vienu, un visā ko es daru, es ņemu vērā šī cilvēka sajūtas, neskatoties uz to, ka viņa tanī brīdī nav blakus, un tas absolūti neprasa nekādas grūtības vai saņemšanos. And that's amazing feeling.

Vakardienas koncerts bija a sneak peak tajā, cik šis viss būtu kruta, ja tas viens cilvēks būtu blakus, un tanī pieredzē ir daudz gaismas. Un tieši tāpēc ir tik patīkami skatīties uz citiem laimīgiem un priecīgiem cilvēkiem, jo tie spoguļo tās sajūtas, kas ir tevī pašā.