| Sēžu viens pats milzīgā teltī, un klausos, kā pret jumtu sitas lietus lāses. Atceros visas tās reizes, kad man nav paticis sēdēt teltī, jo viņā ir bijs pārāk šaurs, un es dēļ tā esmu bijis pārāk sasprindzis. Beidzot es to esmu atrisinājis. Atrisinājis sev.
Jā, šīs skumjas vēl tik drīz nepāries. |