Man drusku kaitina jaunais pašdiognosticēšanas trends, kas reizēm robežojas ar paštīksmi, bet varbūt arī man pašam uz sevi vajadzētu paskatīties ar kritisku aci. Jo kaut kā šķiet drusku jocīgi, ka es emocionāli mētājos galējībās. Kaut kā šķiet, ka normāli būtu tā, ka reizēm ir labi, reizēm ne tik labi, un reizēm kaut kādas lietas varētu būt smagas un nepatīkamas. Bet divas dienas dzīvot sajūtā, ka viss ir dirsā, un mēs visi mirsim, un pēc tam divas dienas dzīvot ar ārkārtīgu entuziasmu, un pie tam šī sajūta var mainīties tik strauji par vienu un to pašu lietu, tas neizklausās kaut kā pareizi. Un man nešķiet, ka tas liecina par to, ka man kaut kur būtu jāskrien dabūt antidepresanti or something, yet tas varētu būt mild disorder. Bet es laikam beigšu snobēt Reddit. Varbūt globālajās komūnās ir vairāk zināšanu, mazāk taustīšanās.

Bet, jā, šodien būs dirsā diena, and it went donw right from the coffee.

Mosties agri my ass, jau ir pusdienlaiks.