Sacepu pankūkas, staisīju kafiju, paņēmu žurnālu, un apsēdos, lai izbaudītu to dienas un īpaši brīvdienu daļu, kas diezgan bieži ir vislabākā. Bet mani ir tā stulbā vajadzība, lai visu laiku skani mūzika, tāpēc nolēmu uzlikt kaut ko bez vokāla. Ātrumā galvā izcilājot grupu nosaukumus, atcerējos par Russian Circles. Amerikāņi, ja tas ir svarīgi (lai gan man visu laiku likās, ka kanādieši). "Vot, kretīns!", es padomāju. Viņš* ne tikai ir iebrucis Ukrainā, bet arī pilnīgi neaicināts ielauzies prātos, un izmainījis domas un sajūta. Bet nekas, mēs cīnīsimies arī ar šo iebrukumu. Es grupas diskogrāfiku, labi nepārzinu, tāpēc arī jaunākais albums mani drusku izsita no sliedēm. Kamooooooon, Russian Circles, kurš ar vārdu "russian" grupas nosaukumā 2019. gadā izdod albumu ar nosaukumu "Blood Year"? Have some empathy!

Bērtrands Rasels ir ļoti interesants cilvēks. Bija, protams, bet es nesaprotu, kāpēc ļoti bieži tas ir svarīgi, un nevar teikt "ir". Dzīvs vai miris, viņš eksistē tekstos, un pat ir diezgan lasāms 21. gadsimtā. Lai vai kā, Bērtrands Rasels ir ļoti interesants cilvēks. Kaut kādā brīdī viņš šķiet diezgan arogants, bet diezgan drīz tas pāriet. Jo arogance un labklājības nav viens un tas pats. Nu, ko tur var padarīt, ka viena no viņa bērnības atmiņām ir tāda, kurā viņš nokrīt no ponija, vai kas nu bija tas, kas liecināja par viņa ģimenes ārkārtējo finansiālo un sociālo labklājību. Bet viņš ir ļoti gudrs, vērīgs, iejūtīgs, utt.

Bet visi šie Rasela stāsti par jocīgo britu politisko tradīciju atgādināja šajās dienās redzēto. Slēdzoties starp vairākām YouTube live reportāžām, uz brīdi biju uzslēdzis Britu parlamenta(?) sēdi. Diemžēl es tik labi neorientējos Britu politikā. Un lai gan manī joprojām ir dzīvs pusaudzis, kas manā vecumā varētu beidzot arī rimties, man ļoti patika šis britu politiskās tradīcijas paraugdemonsrējums. Visi tie kadri no Latvijas Republikas saeimas, kur deputāti telefonā pēta ss.lv sludinājumus, atklāti garlaikojas, un vispar izskatās, kā atnākuši uz vakarskolu, jo mamma lika, ir diezgan žēlīgs skats. Šajā britu sēdē pirms katra runātājā visi piecēlās, tad apsēdās, un uzrunāja tos, kam teikteis bija adresēts, nevis raidīja kaut kādas abstraktas domas kosmosā. Cita starpā, Boriss Džonsons iemantoja manās acīs zināmu cieņu. Protams, situācijā, kad Krievija iebrūk neatkarīgā valstī, nav baigi daudz vietas domstarpībām par šo tēmu, bet tomēr. Viss ko es iepriekš par Džonsonu zināju, ir joki par viņa frizūru, salīdzinājumi ar Trampu, un Breksits. Un noteikti šī nievājošā attieksme nav bez pamata, tomēr es viegli iztēlojos, kā Tramps piecu minūšu laikā sarunā daudz sūda, kamēr Džonsons šajā saspringtajā situācijā izkslatījās pēc cienījama valstsvīra. Un man ir sajūta, ka šo spēju cieņpilni sarunāties ar saviem politiskajiem oponentiem viņam ir iemācījusi tieši šī britu politiskā tradīcija. Es pinīgi noteikti redzu, kā asu un pat presonīgu kritiku ir iespējams pateikt ļoti cieņpilnā veidā, kamēr visāda "bidlo" no austrumiem, bārstot visādus eifēmismus, neizsaka nevienu pašu tiešu draudu, atstāj sajūtu, ka tevi ausīs ir izvarojuši.

Šobrīd notiekošais ir pilnīgs pizģec, un krievi nav nekādi labie zēni, tas tā kā būtu neapšaubāmi, bet ja ir jāmeklē kaut kāds mierinājums šajā bēdīgajā laikā, tad tie ir video ar "iebrucējiem", kuri vai nu nesaprot, ko tieši viņi dara Ukrainā, vai atsevišķos gadījumos pat nesaprot, kur atrodas. Viens ir par tīro matemātiku, cik tad patiesībā ir liela krievu militārā mašīna, kas šobrīd ir iedarbināta, bet arī tīri cilvēcīgi, ka otrā pusē nav tikai monstri, kas brauc virsū pensionāriem ar tankiem. Tas, protams, bija redzēts arī iepriekš, bet ir nepamatota sajūta, ka šobrīd tas ir vēl izteiktāk kā iepriekšējās "atbrīvošanas" operācijās. Cerams, ka šie retie, bet skaļie spiedzieni varēs izlauzties nepārtrauktajam ideoloģiskās programmēšanas ruporam. Kas, starp citu, ir arī karš kurā varētu piedalīties, nevienam NATO karavīram nekāpjot uz Ukrainas zemes. Taisnība kā ierocis, protams, ir ļoti mulsinošs koncepts.

Piecēlos kājās, ar apņēmību sākt kravāt mantas, lai dotos uz pilsētu, un uzreiz pārņēma tā jocīgā sajūta. Sajūta, it kā tu esi bijis garā kosmiskā ceļojumā. Es vismaz ceru, ka tā ir ceļojuma beigu sajūta, nevis ieslodzījuma beigu sajūta. Vairāk kā nedēļa bez neviena dzīva cilvēka. Mans vakcinācijas sertifikāts gan bija atkal aktīvs jau vakar.