Esot pelnos un kaķu sūdos līdz elkoņos, I can't help but notice how pissed I am.

Visiem ir slikti, visiem vajag "pai, pai", un es neesmu izņēmums. Tas, ka es nēmāku īsti to dot vai prasīt, nav nekāds spēka pierādījums. Btw, es to neprasu arī tagad. Spēks ir tieši spējā lūgt palīdzību. But at the end of the day, dzīve nevar būt viens vienīgs "pai, pai". Nebūs neviens, kas tev palīdzēs savākties, izņemot tevi pašu. Ja būtu citādāk, visdrīzāk, piemēram, tāda lieta kā alkoholisms nepastāvētu.

Also, life is a trade-off. Nedomāju, ka tam vajag vairāk pierādījumu, kā fakts, ka mēs visi beigās tāpat mirsim. Kāds vienmēr būs spēcīgāks, bagātāks, gudrāks vai laimīgāks. Just suck it up, and make best of it. Kaķiem, piemēram, nereāli besī ziema, bet viņi tur neko nevar izdarīt. Viņi ir laimīgi, ja viņi var tikt siltā mājā. Bet mēs neesam kaķi. Ja tomēr esam, tad nav ne mazākā iemesla arogancei, ka mēs esam kaut kā īpašāki. Ja mūs nenobeigs kaut kādi vīrusi, tad mūs piebeigs mūsu nespēja nesadirst to vidi, kas mums ir nākusi par brīvu, un it's just fair.

Ja kādām liekas, ka es esmu kretīns šo sakot - thank you, I'm fine with it. Un, jā - visdrīzāk šeit ir pilns ar kļūdām. Don't care. Man nav laika viņas labot, man vēl jātiek ārā no meža, un jāpaspēj uz vietām pilsētā.