Man nekad nav bijušas jaungada apņemšanās, bet pirms brīža es vienu tādu apsvēru. Trīs stundas vēlāk es sapratu, ka es neesmu gatavs pacelt tādu askētisma un pašdisciplīnas līmeni. Es, protams, turēšu šo mērķi sev acu priekšā, bet piedāvātais dīls bija tik drastisks, ka man radās bažas, ka es sev vairāk nodarīšu pāri kā iegūšu. Mentāli, sociāli vai finansiāli. Pirmkārt, mana personīgā dzīve nav tādā harmonijā, lai liktu sev papildus šķēršļus dažādās dzīves jomās mazliet apšaubāma mērķa vārdā. Otrkārt - būtu jāatsakās no lietām, kas tik ļoti ir ieaustas sabiedrības audumā, kas cita starpā kaut ko pasaka arī par pašu sabiedrību.

Ja šis izklausās diegan mīklaini, tad es speciāli nesaucu lietas vārdā. Pieņemu, ka dažas lietas nav grūti izlasīt starp rindām. Cita starpā tas arī nav tāds noslēpums, lai es klātienē par šo nepastāstītu. Es vienkārši mēģinu izvairīties no nepareizām interpetācijām.