This is going to be far fetched, bet es vienā dizainam veltītā Instagramā redzēju kāpņu un plauktu apvienojumu. Vēl bez tā, ka tas ir kruta, un es tādu gribu, es padomāju, ka kāpjot pa "trepēm", būtu viegli kaut kam uzkāpt, vai kaut ko nogāzt. Then again - es esmu diezgan uzmanīgs kāpējs, un tā varētu nebūt problēma.

Un tad es atcerējos nesenu sarunu, ka ir mazliet riskanti pirkt dzīvokli augšējā stāvā mājā bez lifta, jo kaut kādā brīdī varētu rasties problēmas ar kāpšanu augšā. Tad es sapratu, ka mani tādas domas nekad nav piemeklējušas. Vēl vairāk, tagad es secināju, ka savu veiklumu un fiziskās spējas es turpinu uztvert kā pašsaprotamas, lai arī tam nav objektīva pamata. Nez vai es sev šādā veidā nešauju kājā, un tas neliecina par infantilumu? Es varbūt esmu iemācījies lietot šalles, cimdus un cepures, bet arī tas pārsvarā aiz tā, ka man besī tās negulētās naktis, un viss pārējais fiziskais diskomforts, kas ir saistīts ar saaukstēšanos. Tas nekad nav par to, kādas sekas tas atstās uz manu veselību nākotnē. Tai pat laikā man galīgi nevar pārmest neveselīgu dzīvesveidu. Bet veselīgs dzīvesveids (miegs, uzturs, fizkas aktivitātes) man šķiet tik pašsaprotams kā tīrīt zobus, līdz ar to tas pat nešķiet kaut kas tāds, ar ko es baigi varētu lepoties.