Reizēm, lai sajustos tā, ka es neesmu pēdējais sūds, rodas vēlme apmeklēt vietas, kur ir skaļa mūzika, un daudz iereibušu cilvēku. Tai pat laikā tā ir diezgan brutāla un toksiska vide. Tā ir vide, kur izjust arvien lielāku kaunu par savu dzimumu un vecumu. Sanāk vai nu atvainoties kāda vietā, vai kādam pastāstīt, ka viņš dara sūdu, un būtu ļoti jauki, ja viņš to beigtu darīt. Cita starpā tā ir priceless reakcija, ka tu pēc sarunas atsakies kādam paspiest roku. Par laimi šādas sarunas pārsvarā notiek ar tiem, kuri jau kādu laiku nav spējīgi iesaistīties konfliktā, un viņiem nākas suck it up.

Bet vakar es pirmo reizi piedzīvoju sekojošu epizodi - pienāca meitene, un pateica: "Respektē mani." Lai cik tas būtu pašsaprotami, man šī likās ļoti spēcīga frāze. Gribētos ticēt, ka tas nozīmē, ka tas tagad ir ok lūgums, un neviens nevienu pēc tā nesauc sliktos vārdos. Bet varbūt tā tagad dara jaunāki cilvēki, par ko man reizēm izdodas izlikties.