| Lasīt par māklsu, sēžot lauku mājas verandā, ir šķebinoša klišeja pati par sevi, bet ir mazliet biedējoši lasīt par to, cik dziļi sociālas būtnes ir cilvēki. Stāsti par mākslas saloniem, kur cilvēki nāk pasmieties par kādu gleznu, bet tad daži kritiķi uzraksta sajūsmas pilnas kritikas, un attieksme mainās. Pie tam katra parādība atsevišķi šķiet normāla - uzticēšanās ekspertiem, spēja mainīt viedokli. Tagad katrs, kas ir iemācījies vārdu "sheeple", ir sociālo procesu kritiķis, bet diez vai ir pasargāts no šiem procesiem. Un pat drīzāk ir stūrgalvīgs auns, ja nav. |