Kafejnīcā relatīvi netālu man pretī sēdēja tante, un kā visi pārējie risināja savas ikdienas lietas, dzerot kafiju. Sāka skanēt The Animals "Don't Let Me Be Misunderstood", un tante sāka ritmā dīdīties, un pārlaida pāri entuziastisku skatienu, mēģinot kādā ieraudzīt tādu pašu sajūsmu. Atšķirībā no tantes, šī nav mana jaunības mūzika, bet neapšaubāmi šis ir jauks un labi pazīstams gabals. Bet šis rīts man nebija pārāk priecīgs, tāpēc viņa atdūrās pret manu dead serious seju, kas bija ieurbusies darbos. Bet tad es ieklausījos vārdos, ko esmu dzirdējis daudzas reizes, bet nekad tajos neesmu iedziļinājies, un šī dziesma pēkšņi kļuva par šī rīta himnu. Ninas Simone oriģinālversija, protams, ir vēl smeldzīgāka.

https://youtu.be/Bw7RTUEZMyg