Bez šaubām, sportot reizēm ir fiziski smagi, bet šodienas treniņš bija kaut kas īpašs. Vai kā teica treneris: "Šodien pastrādāsim uz raksturu."

Neiedziļinoties tehniskās detaļās, sākās viss ar pumpēšanos, un cita starpā man lika skaitīt piepumpēšanās reizes. Piektajā piegājienā es izskaitīju līdz sešdesmit, un tad smadzenes paziņoja, ka kapā viņas ir redzējušas šistādus treniņus, un lai es turpinu šo nodarbošanos kopā ar raksturu. Izvilku līdz ilgi gaidītājam "laiks", bet pa ceļam peldēju kaut kādā narkotiskā sāpju reibumā. Iespējams es tagad zinu, kā ir mirt no traumas. Kāreiz iepriekšējā vakarā man stāstīja, kā ir gulēt savā asiņu peļķē, un šodienas sajūtas šķita līdzīgas šim stāstam. Un tad es uzzināju, ka mani sagaida vēl viens šāds apreibināšanās raunds.