Ir miljons un viena filma par to, ka kādam ir dēka ar kādu precētu cilvēku, kur neprecētā puse mēģina otru piespiest actually šķirties, kamēr otrs stāsta kaut ko par to, ka viņš jau ir izdomājis brīdi un apstākļus kad to izdarīt, bet vajag vēl mazliet paciesties, jo bērni raudās, laulātais partneris sajuks prātā, vecāki izlēgs no mantojuma, vecmāmiņa nomirs no sirdstriekas. Vienvārdsakot, sižets ir tik banāls, ka bērni tādus varētu iekļaut skolas ludziņās.

Ņemot vērā, ka kino šo klišeju drāž jau gadu desmitiem, nez, dzīvē tā tiešām arī notiek? Pat pieņemot, ka kāds visu šo bulšitu tiešām pērk, tad sacerēt pasakas par to, kā mēs tūlīt sāksim jaunu, skaistu dzīvi, visi "es tevi mīlu" un "piedod, es esmu muļķis, nāc atpakaļ" nav pārāk ķēpīgi? Un kas notiktu, ja viekārši pateiktu, ka tu nemaz neplāno šķirties? Kas svarīgāk, tie kas uzsāk dēkas ar precētiem cilvēkiem, tiešām sagaida, ka otrs viņa dēļ tagad visu pametīs, ja viņš to vēl nav izdarījis? Varbūt nav tik viegli izrēķināt, kā tu iziesi no šādas dēkas, bet, uzsākot to, man šķiet, ka tu drīzāk rēķinies, ka tā eventuāli beigsies.

Vienvārdsakot, šī kino klišeja šķiet mazliet nodrāzta, un tai ir grūti noticēt, bet tas ka tā tiek izspēlēta pirmajās četrās minūtēs, dod cerību, ka tā speciāli tiek atrādīta kā klišeja, un tas atmaksāsies kaut kur filmas turpinājumā.

Uzzinu pēdējais, also cirslītis: es nezināju, ka smalki rīvēta šokolāde elektrizējas. Iespējams tāpēc ka tumšā, iespējams tāpēc, ka plastmasas trauciņš. Katrā ziņā es pakratīju trauciņu, lai vienmērīgi izlīdzinātu tā saturu, rezultātā piedzīvoju šokolādes puteni.