"I love you. Let's get married." Skaisti, vai ne? Nu, ja neatklāj, ka šādu frāzi saka cilvēks brīdī, kad viņa draudzene kravā čemodānu. Bet, nopietni, tas kādam homō sapiensam var ienākt prātā, ka situācijā, kad otrs kravā čemodānu, viņam sirds aplidosies uzzinot, ka pirmais, pēkšņi, ir gatavs viņu precēt? Protams, mēs visi esam nepieredzējuši muļķi, kad situācija eskalējās līdz kaut kam, ko mēs negaidījām, bet, tiešām, "let's get married"?

Cīņu sporta veidos, kur, itkā, cīņā dodas trenēti cilvēki, ir tāda lieta, kā panikas bloki. Nu, ja runa ir par zobencīņu, tad viens no tādiem ir bloks ar rokām. Tā rezultātā, kā reizi, bieži tiek lauzti pirksti. Lūk, augstāk minētā situācija ir salīdzināma ar to, ka cilvēks nomet zemē ieroci, un rokas brīvi izstiepj uz priekšu, cerībā, ka pretinieks padosies.

Kamēr es "laicīgi" taisos gulēt, uz laternu ielas cilvēki dzied Lingas "krodziņu". Epic shit. Jā, un zibeņi nāk virsū no rietumu puses.

Feisītī atradu OskaR veikala lapu. Nu, tur ir savākti visi jaunizceptie latviešu dizaineri. Visa veida apdrukāta apakšveļa (ja atceramies, tad pēc Viņa Gaišības teiktā, arī t-krekls ir apakšveļa), un lietas ar latvju rakstiem. Nu, viss kā parasti.

Bet džentelmeņu komplekti, tas ir zelts. Pludmales komplekts ar koka tauriņu un filca somiņu man pacēla vienu uzaci. Burciņa (de fak, why?) ar uzrakstu "tu esi lielisks" lika ieplest acis.

Es varētu sākt tirgot burciņas ar dažādiem uzrakstiem. "Vēl tas kretīns". "Tu uzvedies kā pimpis, bet, atzīsti, tev patika". "Viņa nebija sajūsmā, bet, tāpat, skaitās". "Nu un kas, ka piedzēros". "Bet nākošnedēļ gan sākšu jaunu dzīvi".

Beidzot uzvārīju čezvē turku kafiju. Nu, gandrīz turku, jo man mājās nav cukura. Secinājums - es esmu draņķīga turku līgava. Tāpēc palikšu pie tradicionālajām geiropas vērtībām. Jeb, citiem vārdiem sakot, plāna māsterēt kafijas vārīšanas mākslu un atrast līgavaini man nav. Izbraucieniem pie dabas krūts der, bet pilsētā, lai iet espresso aparāti un mokas kannas.