Es saprotu, ka jaunieši klausās Nirvānu. Viena daļa jauniešu vairs nav jaunieši, tāpēc ir interesanti, kāpēc nekas nav mainījies. Sēžu Delisnack, un klausos MTV repertuāru, ko klausījos savulaik. Tiešām tas bija tik labi?

Mūsu laternu ielā ir viens ruds kaķis. Uz ielas viņš parādās tikai naktī. Nu, galu galā, ko viņam pa dienu starp tiem heroīniķiem un citiem sportistiem darīt? Nu, lūk, viņam ir savs funktieris, savas gaitas, un nekas diži daudz atskaitot sevi mīļo viņam diez ko nesatrauc. Viņš labi zina, kurā brīdī ir jāpāriet ielas pusē, kurā mukt pagalmā. Nu, lūk, šķiet, viņš ir mani, beidzot, ievērojis. Ne tādā ziņā, ka viņš būtu akls, vai stulbs, lai nespētu pacelt skatienu līdz piektajam stāvam arī iepriekš. Vienkārši viņam vienmēr bijis nicīgs skaies - nu, un kas tas par pamuļķi. Šodien viņš kādu laiku mani vēroja. Sarunājām, ka šodien viņam labāk laisties, jo staigā visādi.

Katrā ziņā, ir viens uzmetums, kurā viņš ir minēts. Cerams realizēsies. Katrā ziņā šī laternu iela bez viņa rižās godībus nebūtu īsta laternu iela.

Es pareizi saprotu - visi veselīgie sārtvaidži, kas nedzer un nepīpē, katru rītu skrien krosiņu, cilā hanteles un ēd kalē kāpostu tīteņus ar maigu suntinātu jaunlopu, ir sacepušies par to, ka bērni ir baigie vārguļi, un ģībst pie kara oda koduma? Sacepušies tas tā maigi teikt. Feisītī pilnīgi bailes iet, ka tik nesanāk izlasīt mūsu godalgotā maratonista Laura Reinika viedokli.

Varbūt tas ir smieklīgi, varbūt bēdīgi, bet tādas lietas kā šampūnus es pēru pēc principa, uz pudeles ir rakstīts šampūns. Mani nereāli uzjautrina cilvēki, kas atklāj sev Grimbergen, un tad sāk apspriest alus plašo piedāvājumu. Nu, lūk, man ir līdzīgi, kad ir jāpērk sadzīves ķīmija. Bet, neko, dzīve un izmisums piespieda apmeklēt Douglas. Nebija diez ko lēti, bet caurmērā nesāpīgi. Pārdevējas gan, šķiet, labāk pārzina to sieviešlietu. Bet, toties, tagad tā ir mana darīšana, ko es zieķēju tais matos, un nevienam nav iespēja to komentēt.

Lūk, bet drīz pienāks brīdis, kad man būs sev jāpērk kaut kāds smaržūdens. Es saprotu, ka vīrietim jāsmaržo pēc sviedriem, tabakas un zirga, bet zirga man nav. Un peregara dvinga, manuprāt, arī ir pārvērtēta. Un tad gan būs raudāšana. Jo Banderesiem un Bekhemiem es neuzticos, bet pašam nav viennozīmīga viedokļa par to ko man vajag, un kas man patīk. Man, tomēr, vairāk labpatīk ostīt sievietes, nevis džekus. No otras puses, vēl viens bastions, pēc kura varēs teikt, "Hey, mom, look at me!", esmu liels puika, un zinu, ko man vajag.