Vakar pasūtīju NAS. Stratēģija tāda - ar salidzini.lv palīdzību sameklējam interneta veikalus, kas piedāvā šo produktu (starp citu, sūtīt ēbejos ne sūda nav lētāk - vai nu vietējie ir nospiesti uz ceļiem, vai tas vienmēr ir bijis bulšits), salasām kontaktus, izsūtām visiem caru BCC vienu e-pastu, lai atsūta, kad var piegādāt, un par cik. Izsūtīju kādiem sešiem, vai septiņiem. Atnāca trīs atbildes. Viena no tām bija no veikala, kas bija noignorējis līdzīgu e-pastu pirm vairāk kā nedēļas. Vienā no e-pastiem bija pat atbilde par piegādes izmaksām. Lūk, un šādi pie mums taisa biznesu.

Citā ziņām, man jau ir sazīmējušies varianti, bet tomēr, ja nu kāds vēlas tik vaļā no 3.5 collīgajiem SATA 2 vai 3 diskiem, droši piesakās. Ideālā variantā vajag divus. Jaunus gigaterabaitus man šobrīd nav iekāriena pirkt, kā arī nekāda lielā māksla bārstīt apkārt savus kredītkartes datus nav.

Vakar man ierādīja grupu AU-4. Kaut kas bija, kaut kas nebija, mājās sāku klausīties Dīzerī vienīgo pieejamo albumu. Nu, pārāk hipsterīgi priekš ikdienas patēriņa, bet kaut kas tanī visā ir. Vismaz jaunākais no albumiem ir diezgan ok. Un, tad sāka griezties pa galvu doma, ka tur ir kaut kāda līdzība ar Nine Inch Nails. Nu, līdzība līdzībai, neba nu Reznoram pieder patents uz sintezatora izmantošanu. Un tad tiku līdz dziesmai Wherever We Begin To Fall, un apstulbu. Līdzība ir maz teikts. Devos meklēt Nine Inch Nails - The Wretched, lai apstiprinātos manas sajūtas. Klausos tagad, un secinu, ka dziesmu struktūras ir līdzīgas, vēl bez atsevišķiem motīviem. Īpaši smieklīgi ir tas, ka abas dziesmas motīvi albumos iestiepjas nākamajā celiņā. AU4 gadījumā tā nav gluži dziesma, bet tā pat īpatnēji.

Uzreiz atrunai, es nemeklēju te plaģiātu, es tikai par savām personīgajām izjūtām te runāju. Lai meklētu sazvērestības un plaģiātus - I’m too old (and too fuckin cold) for that.

Cilvēki šodien ir īpaši kaitinoši. Nu, pļeķ, klonējiet mani.

Biju šodien kapos. Jā, ōme. Apkārt miruši cilvēki. Pretī puikiņš, kas nomiris tā ap astoņpadsmit. Pēc visa spriežot pareizticīgs. Nu, jā, bērna nāve - traģiski. Un tur ir salikti fakin enģelīši. Nopietni, arī egles mantiņa enģelīša formā. Ē... es jau esmu teicis, cik mani frīko ārā reliģija? Es spēju būt liberāls pret ļoti daudzām dīvainībām, bet pret šo arvien mazāk.

Kāds zinošs kultūrvēsturē varētu pastāstīt, kā nosaukt šādu stilu, vai kurš laiks tas ir?

https://youtu.be/KZA_yZ75kkQ

Uzmadību, video skan kantrī.