Man, piemēram, sagādā grūtības izvēlēties kādu auto pirkt. Nu, varbūt ne grūtības, bet morālas mocības. Galu galā, nauda liela, līdz ar to pirkums uz ilgāku laiku, tāpēc ar blaknēm, kuras pats būsi izvēlējies, kādu laiku būs jāsadzīvo. Četri riteņi un stūre, pa lielam, ir visiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka kartupeļu maisus vairumā neplānoju pārvadāt, tāpēc kravas busu man pirkt nav jēgas. Tā pat ir skaidrs, ka naudas ir tik daudz cik ir, un es labprātāk dzirdu sevi, nevis braucamo. Tā pat ir skaidrs, ka auto man ir tāds aparāts, kurā iesēdies un brauc, nevis ņem rokās uzgriežņu atslēgu un sāc skrūvēt, vai vadā pa visādiem servisiem visu laiku to labojot. Bet jau šinī jautājumā sākas problēmas, jo īsti objektīvu un absolūti precīzu rādītāju par šo tēmu nav. Nu, un tad vēl visādi ērtības sīkumi, bez kuru klātbūtnes auto nekļūst mazāk spējīgs veikt transportēšanu, kā arī auto izskats. Protams, reizēm var apskaust cilvēkus, kas uz jautājumu, "kādu auto tu nopiki?", viegli atbild, "sarkanu!"

Redz, un pēc nepilnām divām nedēļām ir jāizdara vēl viena smaga izvēle, ar kuras sekām būs jādzīvo kādu ilgāku laiku. Joprojām ir spēkā visas analoģijas par taupīgumu, uzturēšanas izmaksām, spēju sasniegt kaut kādu galamērķi, un pat to, kā tava izvēle izskatīsies citu acīs. Ir arī skaidrs ko pilnīgi noteikti nevajag izvēlēties, jo tur nav tā, kas apmierina tavas vajadzības. Un, lai maz neliktos, tev ir jāizvēlas ne tikai neskatoties uz to, ka reizēm nepamet neizpratne, priekš kam man to visu vispār vajag, neskatoties uz to, ka piedāvātās opcijas tev nešķiet pašas labākā, bet ļaunākais ir tas, ka pat izdarot vispareizāko izvēli sev, beigās tu ar garantiju dabūsi kaut ko pavisam citu. Tas ir apmēram tā, ka liela daļa dzert sūdīgu un lētu alu, un tevi šis piedāvājums īsti neapmierina, tāpēc tu izvēlies kaut ko dārgāku, bet sev tīkamāku, bet beigās visi nopirktie ali tiek salieti vienā lielā katlā, un tad nu visiem ir jāstrebj to, kas ir sanācis.

Lūk, tāda priecīga svētku priekšnojauta. Turpinot alus analoģiju, vismaz esmu noapaļojies par diviem aliem. Vienu godīgu lāgeri, ko vismaz tīrā veidā var dzert neviebjoties, vai kaut ko specifiskāku, bet ar ļoti lielu varbūtību, ka tas paliks plauktā neattaisīts.

Un vēl, lai arī neiebilstu pret vēsiem vakariem, un man nevajag plus 30 pa dienu, lai justos labi, lieliski iztieku bez jūras un dzērieniem ar ledu, tas sērīgais mitrums, pārvietošanās apgrūtinājumi un āra futbola sezonas beigas, tomēr apbēdina. Vai tik šodien, vai rīt, neiestājas arī tas astronomiskais rudens. Būs sērīgi jāskrien tumsā pa parciņu, kamēr tas vēl ir tikai sērīgais mitrums, nevis stindzinošais "freeze my butt off".

Lai cik tas dīvaini nebūtu, pēdējā laikā, starp visām "smieklīgajām" Old Spice reklāmām, ko nākas skipot (un, labi ja var), ir redzētas divas, kas liekas pat... estētiskas, laikam.

http://youtu.be/yBctWr67a6U

http://youtu.be/5J27EPTPlZk