Dzeru negaršīgu maskaļu tēju, kas, tomēr, ir garšīgāka par paciņu tēju, un grauž mani sirdsapziņa. Mājās arī ir diezgan garšīgs, bet tomēr maskaļu beramais Grīnfīlds. Nu, vismaz esmu vienaldzīgs pret biezpiena sieriņu Kārums, tāpēc pērku leišu sūreli, un pienu, atšķirībā no alus, no Valmieras arī neizvēlos. Lūk, uzsieniet savam produktam dzelteni zilo lentīti, un širmis būs ciet, draudzīgi blēšu baram līdzi, un tik pirkšu, un pirkšu.

Citās ziņās, pasaule vēl nav sabrukusi. Pagaidām vēl ir skaidrs, kur ir labie, un kur ir sliktie, lai arī sliktie ir iemācījušies smuki runāt un izlikties par muļķiem, un labie arī ne vienmēr izceļas ar prāta gaišumu. Un arī cilvēks nav mainījies, un kamēr ar stobru pakausī neviens nebaksta, elektrība ir, feisbūks strādā, tikmēr var paburkšķēt klusībā zem deguna.

Izdomāju paskatīties, ko par mani Gūgle domā. Precīzāk izsakoties - bilžu galerija. Pat nezinu ko teikt. Nu, ja nu vienīgi, tu esi tas, kas ir tavi draugi. Nu, un mazliet no tā, kas nonāk tava fotoaparāta objektīva priekšā. Visu gan Gūgle nezina, un alus tur nav (ā, nē, viens tomēr ir). Visādi "incīši" ir visai privāta štelle. Vismaz tāds priekšstats rodas.

( bildes... )

Nu, ko, verdikts laikam ir tāds, ka Cilinska ģērbšanās stilu es internetos vēl varu kritizēt, bet ebreju investīciju bankā man nav lemts strādāt.