Par sieviešu ideāliem, šķiet, droši var izteikties vien rūdīti vecpuši, bet, džīz, jau otro dienu nav miera. Iz sērijas, piemērījām pelnrušķītes kurpīti, secinājām, ka neder, apvainojāmies, un trollis tika pabarots. Un tad panesās aicinājumi iznākt no skapja, nolaist latiņu, "un kā tad mīlestība?", līdz pat "tev mugura ir balta".

Man nez kādēļ šķiet, ka šim vingrinājumam nav ne vainas. Citādi sanāk, ka būvēt utopiju par pasauli ir ok, bet par indivīdu ne? Bez tam, ar ko ir labāka pieeja, ka sākumā "man jau svarīgi tikai...", bet procesa laikā izrādās, ka arī vēl šis, un arī tas? Un tad vēl tēze - "ar čomiem neguļ". Nu, ja jādzīvo zem viena jumta, tad ar vienu "zvaigznēs ierakstīts", "pareizais gēnu komplekss", vai pupu izmēru vien līdzēs nebūs, jo zeķes un traukus ar prānu nenomazgāsi, un šī atklāsme var izrādīties kaitinoša un traucējoša. Labāk ir šiem izaicinājumiem sagatavoties, un izstrādāt plānus A, B un C. Nu, vai arī domāt to "on the fly".

Lai vai kā, šķiet, grieķiem bija tā ideja, ka vajag pašam sevi tuvināt ideālam, un darīt to ne tikai sevis dēļ.

Kirils var kļūt par manu opiju, jo viņš atkal joko, un es vēl neesmu atklājis viņai veiksmes formulu. Jaunākais epistulārais šedevrs ir vienkārši... vienkārši... vienkārši... nu tas ir jāizlasa!

Piemēram, Markss nebija stulbs neirotiķis, atšķirībā no mūsdienu internetu bruņiniekiem. Neesmu dakteris, kā arī neesmu Marksu dzīvē saticis, lai konstatētu viņam neirozes, bet man Markss ar praktiķi nez kādēļ neasociējas. Nu, internetu nebija, rakstīja viņš grāmatas. Un? Varbūt tas ir iz sērijas, ka mūsdienu mūzika ir sūds, jo viss jau ir sarakstīts agrāk?

Tālāk interesantāk. Kapitālisms smird, jo bezdarbs, krīzes u.c. Un, citēju, "Problēma nav, ka tas viss ir, bet kā pret to attiekties." A man kaut kā šķita, ka visa ņemtne ir par to, ka tas viss ir, nevis domstarpības ir par to, vai bezdarbs un krīzes ir labi, vai slikti. Nu vot neesmu nedz saticis, nedz dzirdējis par tādu cilvēku, kurš būtu teicis - bezdarbs ir labi, dodiet divus, visiem rīt prānu. Goda vārds, neesmu. Pat Hitleram sāpēja sirds par vācu tautu, viņš tikai izdomāja, ka pie visi vainīgi žīdi. Nu, varbūt ne izdomāja, varbūt kādas grāmatas salasījās, bet ne par to ir stāsts.

Nu, un visbeidzot, šajā astoņus tūkstošus zīmju garajā šedevrā ir pieminētas 22 personas. 23, ja skaita Jēzu, 26, ja skaita Šekspīra lugas personāžus, un 30, ja vēl piemetam grupu nosaukumus. Takš tur ir kādas 500 zīmes tikai viņus uzskaitot vien. Why?

Starp citu, kaut kā nemanu masu histēriju par BBC kulta seriālu (vai dadzsēriju filmu?). Tiešām jaunā sērija bija tik liela vilšanās?