Nav jau labi maziņos spārdīt ar kājām, bet nu šitais ir zvērā. Tātad darba piedāvājums ītešņikam (mazliet paravēts no nevajadzīgām detaļām).

( tālāk )

* Es nezinu, vai tam ītešņikam ir vajadzīga augstākā izglītība (kas tā vispār par manieri melnstrādniekiem prasīt augstāko, šis jums jaunas skaitļošanas teorijas tur izstrādās?), bet sludinājuma sastādītājam gan derētu. Izstrāde, administrēšana, testēšana un lietotāju apmācība? Ja, jā, zinām mēs šitos kantorus. Es pat apmēram stādos priekšā, kā izskatās šī "starptautiskā uzņēmuma CEO".

* Excel? For crying out loud, Exel? Ak, šīs progresīvās starptautisko uzņēmumu tehnoloģijas, kristāla atskaites, un ekseļi ar hārdkodētajām parolēm. Tas man atgādina Ankrava līmeņa aizsardzību.

* Profesionālas iemaņas ar Office? Es jums pateikšu, kas māk ar ekseli aprēķināt zemeslodes griezes momentu, un to visu vizualizēt grafiski, un tie noteikti nav ītešņiki.

Varu derēt, ka "starptautiskā uzņēmuma CEO" ir gatavs šim universālajam kareivim maksāt veselus 500 latus, un, ja kas ne tā, tad pa nierēm. Vienreiz izlīdzēšanas kārtā biju aizgājis uz darba interviju uz vienu tādu "starptautisku uzņēmumu". Kļuva skaidrs kāpēc kandidāti vairs nevēlējās kontaktēties ar personāla atlases uzņēmuma projekta vadītāju.

A vispār mums ir bonbongas ar... marmelāde tā nav, nu tipa tāda gumijota augļu želeja šokolādē. Nu, vienvārdsakot, kad mums te visapkārt bija plānveida ekonomika, šitādas sencis no Igaunijas veda, jo Latvijā jau vienas vienīgas Laimas trifeles un Lāčuki Ķepainīši bija. Ā, un ziemas periodā Maska un Magone.

Tā, mīlīši, man ir viena priecīga vēsts, otra bēdīga. Priecīgā - Latvijas Nokija ir gatava. Bēdīgā - NATO, eiro, un tagad vēl arī savs viedtālrunis, būs jādomā jauni mērķi. Nezinu, pirmais dzemdējušais vīrietis? Varbūt pārāk progresīvi, kā arī miljons vairs nešķiet tik pievilcīga summa. Pirmais melnais prezidents? A čo, pasaule zin precedentus, pagaidām vēl tas ir modīgi. Ja tomēr gribam no Skandināviem, Nokija un siviete prezidente, kā nekā, tad nekā spirdzīga nenāk prātā. Moš tomēr tā nafta jāmeklē? Latvijas Statoil? A čo, es labprāt sasniegtu tādu IKP, lai uz Norvēģiju varētu aizbraukt bez iespringuma, un kāda nebūt Grieķija vai Antālija vispār būtu kā uz Latgali aizbraukt.

Tikai džeks džekam var veltīt vienu kārtīgu, sulīgu šāvienu pa pakaļu. Kaut ko tādu veltīt sievietei, protams, nepieklātos. Tā nu rodas tā dažādā attieksme pret dzimumiem.

Gāju Satōros meklēt kulturālas meitenes, un skat, uzrāvos šai diskusijai. Satōros, laikam, vispār ir grūtu neuzrauties uz šo tēmu. Tā jau diskusija kā diskusija, ja neskaita iedzimto grēku, seksualitāti kā bubuli, un to sasodīto rokas spiedienu.

"Inga Gaile: Sievietes nedrīkst noklusēt, lai būtu mīļas, labas un paklausīgas. Jābūt drosmīgām un jārunā. Jālauž kaut vai veci paradumi un jāspiež otram roka.

Olga Procevska: Vai sieviete, paspiežot otram roku, atbrīvojas vai tieši otrādi – iekļaujas patriarhālā sistēmā? Varbūt jāatsakās vispār no rokasspiediena.

Inga Gaile: Vispār – jā, es domāju, ka robežas iespējams paplašināt, bet no iekšpuses. Vispirms paspiest roku un pēc tam no iekšpuses pamainīt."

Tā jau mīlīgi, bet šis man atgādina epizodi no Homeland, un Abu Nazīra frāzi: "Why kill a man when you can kill an idea?" Un pēc tam vēl brīnās, ka kāds šķībi skatās kā uz vieniem, tā arī uz otriem miera un saticības sludinātājiem.