Tūlīt būs īpatnēja pārspriedumu ķēdīte, bet vakar izskanējusī tēze, ka pie visiem kā pie cilvēkiem, bet mums atkal kaut kādi kretīni visas avenes piedirsuši, lika atcerēties vienu savdabīgu atgadījumu "pie viņiem". Berluskoni tipa takā pa seju dabūja, tipa takā inscenēja dabūšanu pa seju itāļiem vien zināmu apsvērumu dēļ. Vai viņš dabūja kaut kādus popularitātes punktus, man nav zināms, bet par premjerministru viņš turpināja būt. Tomēr diezgan droši var apgalvot, ka bija tādi, kas uzskatīja, ka epizode bija inscenēta, un, drošvien, tā bija populāra politisko oponentu vidū, un, drošvien, šādiem pieņēmumiem bija iemesli, savukārt citiem Berluskoni bija moceklis. Nu, līdz svētajiem un nāvei nomocītajiem tur ir tālu, bet, tomēr, kaut kādā ziņā.

Lūk, vēl bez tā, ka "pie viņiem" arī visādas dīvainas politiskās cīņas metodes nav svešas, atcerējos par tādu jenķu tiesvedības terminu "beyond reasonable doubt". Ar domu, ka cilvēku nevajadzētu atzīt par vainīgu, ja tomēr ir kaut kādas šaubas, vai neskaidrības. Nu, tīri tā, lai pēc tam sūdi nesanāk, ja gaismā nāk vēl kādi fakti, kas pierāda cilvēka nevainību. Politisks amats, protams, nav nedz cietums, nedz elektriskais krēsls, tomēr kaut kādā ziņā arī tas nolemj kaut kādu nebūt cilvēku likteņus. Un neskatoties uz to, tas neliedz pie amatiem tikt populistiem, afēristiem, un visādiem citādiem kriminālnoziegumos apsūdzētajiem. Pilnīgi pietiek ar cilvēka pārliecību, ka kandidātam ir sirds šķīsta kā dimanta oliņa. Tas viss politiku, kopā ar reliģiju, ierindo to tēmu vidū, par ko labāk nerunāt, ja nav vēlēšanās tik līdz kašķim. Tēmu sarakstu, starp citu, nu jau var papildināt ar feminismu un vegānismu.

Pardon, bet tas jaunais eiro ir neglītākais so far.

Kamēr ciba grūzd par to, kā pareizi sist savas sievas un vīrus, un kādos atbalsta un rehabilitācijas centros viņus pēc tam likt, lai beigās nonāktu līdz Vitgenšteina cienīgām sarunām par to, vai sāpes ir īstas, vai iedomātas, teorētiķi savos teorētiskajos modeļos varētu apskatīt jautājumu, vai bērnus pērt ir pareizi, vai nē? Varbūt pazudīs vēlme cietējus dalīt pēc dzimuma. Savukārt savā iedomībā atļaušos postulēt, ka tupa nostāties pozā "bērnus sist nedrīkst" var atļauties tikai bērnu vecāki, kas to nedara.

Atvēru ziņu lapas, un sapratu, ka piespamošu šodien cibu. (Martkōres blasī/stilā) Vai tu bez gūgles palīdzības vari pateikt, ar ko nodarbojas uzņēmums Hennes & Mauritz? Nez kādēļ ir sajūta, ka arī šo var trollēt mazas meitenes tā pat kā ar došanos uz Kanēpī.



Ā, nu jā, es nezināju.

No simts bagātāko cilvēku topa, kurš gan sākas ar 25. vietu (nu, db.lv, ko var gribēt), mēs šodien uzzinājām... pfu, tobiš es uzzināju, ne tikai H&M garo nosaukumu. Kas ir spicākie silīcija ielejas zīmuļi? Cukurbergi un Gūgles krievi? A vot sūkā pim... pī... ledu! Sestā vieta Orākles džekam, un topa avangardā atkal ir Bils Geits. Yeah, corporate team shoots and scores! Varat turpināt čekot savus sociālos tīklus no aifoniem savos open ofisos par divām krūzēm stārbaks lattes ar pončikiem.



Tāpat.

Nu, un lai galīgi sačakarētu dienu, varam parunāt par Operu.



Liepiņš, vispār, piestāv Nacionālajai Operai dafiga labāk par Žagaru. Sāksim jau ar uzvārdu. Nu, Opera, Žagars... kaut kāda raupja sodomija, goda vārds. A tā, Liepiņš, skaisti, smaržīgi, dzelteni ziedi siltā jūlija vakarā. Un tad vēl Nacionālā opera. Tas tev nav kaut kāds vācu teātris, tā ir Nacionālā(!), jedritvai deviņi pērkoni pār plecu. Zigmars (kurš "tāpat" rakstīt nemācētājs, un "mēdiju" pārstāvis viņu par Zigmāru lamā?) savulaik teica siltus vārdus Raivja Dzintara grāmatas prezentācijā, nav gejs. Tagad vēl audzē ūsas (un bārdu), un vispār izskatās pēc franču sieru darinātāja. Tātad gatavojies augstajam amatam.

Jā, un tad vēl tā liberastu inteliģence. Protams, ir forši, ja tev ir tusiņa vieta, kur visādi no Pļavniekiem, vai, dies pasarg, no Valmieras uz Rīgu, iedomājies, brauc skatīties operetes, un vēl gribēs tramvajā braukt par tādu pašu maksu. Bet kas tas par hipsterismu, es atvainojos? Es gāju uz operu, kad viņa vēl nebija populāra. A cik tu plates, melomān, esi nopircis no Vāgnera, vai arī visu torentos sakačājis? Lūk, patērnieciskās sabiedrības loģika - dodiet mums vīnu tetrapakā, newsweek līmeņa žurnālistiku internetos bez maksas, un Žagaru tīkliņzeķēs. Vajag atgriezties pie mecenātisma, mīlīši, nevis valsts budžetu slaukt, kā kaimiņa kazu. Pat Rīgas Dinamo neizdevās no valsts izsist naudu, bet tur točno nāk 20 tūkstoši skatītāju. Viss, haļava beidzās!

Par kaķi pat varētu iemēģināt.