Jā, par šahu runājot. Jau vakar gribēju palielīties, bet bija jācīnās ar Baltijas kultūras atšķirību sataisīto miskasti, kas lieku reizi pierāda igaunīmu patiesumu.

Tātad, pirmdien meitenes bija izgājušas piespamot internetus uz Arēnu Rīga, un vīriem bija vaļa izklaidēt sevi kā māk. Varētu tomāt, ka vīri devās šļuhās, ka tik būtu mazgātas, bet nē. Vīriem bija plānā alus un šahs.

1. Ietrāpījām Deli Snack, kas arī pirmdienās ir piebāzts. Tur ir visādi jauni burgeri. Secinājumi - ja tev ir jāēd monolīts gaļas gabals, tad labāk, lai viņš atrodas uz šķīvja, nevis iespiests starp divām bulkām, kas iekrāmēta papīra tūtiņā. Burgerim ir jābūt no maltās gaļas. Toties es no jaunumiem dabūju burgeri, ko pasniedz uz šķīvja (jau rādītājs), jo tā virsma tika nolaistīta ar bārbekjū mērci. Atšķirībā no vegāniem, man īsti nav ilūziju par to, ka konkrētais iestādījums ir kaut kas pretējs restorānam Vincents, tāpēc gan izpildījums, gan garša patīkami pārsteidza.

2. Pēc tam Labietī, malkojot alu, vinnēju, iespējams, savu pirmo šaha partiju mūžā. Pēc trim zaudētām, protams. Kad es mācījos skolā, pretī bija tādi vecmeistari, kas zaļo guķi mācīja dzīvot, ka izredzes uz uzvaru man nebija principā. Nāk vecums, un atgriežas šahs, tāpēc ir patīkami apzināties, ka atmiņa nav galīgi jaunības trakumā nodzerta, kā arī ir kaut kāda nebūt nojēga par lietu kārtība uz tā dēļa. Protams, par stratēģiju šobrīd runas pat nevar būt, vien mēģinājums atvairīt pļaukas, un, varbūt, iespert pa potīti, tāpēc pāragri spriest par patiku pret šo spēli, tomēr eksperiments ir jāturpina. Nepiedzerties krogā, nudien, tas palīdz. Mulsina gan, ka iznākums top skaidrs, kad kāds izdara pirmo kļūdu. Vismaz šobrīd tā šķiet.

3. Toties pa nakti dabūju zvanu no darba, un pilnu gultu ar kaķiem. Prieks, ka pasaules bailīgākā kaķa lietā ir kāda virzība, pat, ja tā ir nosacīt ilūzija, taču izgulēties tas nepalīdzēja.

Stāsts gan nav priecīgs, Kolorado plūdi, bet interesanta "tad un tagad" galerija.