Sakarā ar man izrādīto lielo godu, varētu uz īsu brīdi atkāpties no nesenas apņemšanās. Piektdienas sacepumam varētu derēt. Tātad, par to "feminismu" (feminisms, feministes - turpmāk tekstā domāts pēdiņās, ja nu kādam no tā paliek labāk).

Vispirms par attieksmēm. Kā var attiekties pret svaigēdājiem, veģetāriešiem, velorastiem un japāņu jauniešiem, kas nevēlas nodarboties ar seksu? Nu, mūsdienu mainīgajā sabiedrībā tās ir kļuvušas par aktuālām lietām, tāpat kā feminisms. Kā uz to reaģēt? Nu, ja tu esi alternatīvi apdāvināts, tu nelaidīsi garām nevienu izdevību stāstīt veģetārietim, cik gaļa ir garšīga, svarīga, un vispār, ka viņš ir muļķis. Patiesībā apņemšanās lieku reizi nespriest par feminismu, ir līdzīga vēlmei neuzbāzties veģetārietim ar gaļu. Taču tas neliedz reizēm pasmieties: "Vai, kāds tev foršs trusītis! Drošvien, garšīgs?" Ja tomēr kādam no iepriekšējiem apgalvojumiem sāk vārīties asinis, un aktualizējas jautājums par "true" vai "ne true", tad tiešām ir atšķirība situācijās - "- Cik sen tu neēd gaļu? - Nu, gadus divdesmit.", versus, "- Es esmu veģitārietis. - Cik tev ir gadu? - Divdesmi!". Rezumējot, nav stāsts par naidu vai žēlumu. Priekš kam? Cilvēki vienkārši ir dažādi. Es izklaidējos spēlējot basketbolu, kādam patīk lasīt grāmatas, vēl kādam cept mafinus. Ja tu ierosināsi, "Hei, ejam kaut ko foršu sadarīt!", drošvien, katram no minētajiem iešausies kaut kas cits prātā.

( uz tavu atbildību )