Man mīļākais "mēdijs" piegādā graujošu informāciju, ka "Aldaris investēšot trīs miljonus eiro vēsturiskās alus darītas izveidē, un tāpēc pārcels ražošanu ārpus Latvijs". Drukātos "mēdijus" es nepērku, atskaitot RL (kas gan arī, bieži vien, sagādā prieka mirkļus), tāpēc tukša diršana.

Tā vietā izmetīšos par autoritatīvu ekspertu kā Rugainis, un teikšu - chillax, bro! Tad, kad lielie alus darītāji atver muti, enģeļi sev sāk spalvas raut ārā no spārniem, un skraida apkārt: "vī-ū-vī-ū". Ja onkulis no Zemgales stāsta par "dzīvā alus" vēzi dziedinošajām īpašībām, gaidi nefiltrētos alus Rimi paluktos. Ja onkulis no Kurzemes stāsta, ka "dzīvo alu" nevar glabāt ilgāk par septiņām dienām, tātad viņš pudeles nemāk mazgāt. Ja onkulis no Dānijas stāsta, ka viss tik dārgs, viss tik dārgs, gaidi cenu celšanos. Vienvārdsakot, lasiet alus blogu, ne avīzes. Ja rakstīt par alus garšu, ir tā pat kā dejot par mūziku, tad faktu raksti tur ir interesanti un saturīgi.

UPD. Nu, re, kāds pārmaiņas atkal ir nosaucis par apokalipsi - http://www.leta.lv/home/important/D2D9DF07-8F00-4ADF-9005-2DF614800C10/

Redz, kā - apgalvojums, ka visas slimības ir galvā ir kā Jānuss. Diezgan bieži ar šo ir domāts, ka cauri dzīvei ir jāiet kā hipnotizētai aitai, bez stresa un iespringuma, citādi aizkuņģa dziedzerim kaput, migrēna būs klāt, un sirsklapes ar nav tālu. No otras puses, izrādās, no stresošanas tiešām palielinās risks iespert pa spaini, nolikt karoti un atmest kedas. Bet tikai ar vienu atrunu - ja tu tici tam, ka stress ir kaitīgs. Tā, vismaz, stāsta viens psihologs. Redz, jenķos no šīs pārliecības mirstot vairāk cilvēku, kā no ādas vēža un AIDS. Stulbi kaut kā, ne?