Kamēr Amerikā par kibernoziegumiem necērt nost rokas, tā Imantas hakera (nu, nespēju es ielāgot tās jaunizceptās slavenības vārdu) sāga ir huiņa. Abās valstīs tas ir noziegums, abās par to sēdina. Visi cipari un kriminālā aritmētika ir matu skaldīšana. Nezodz no jenķiem - tas takā būtu jāsaprot pat 15. trolejbusa urlānam.

Lūk, visi principu pisēji un interneta komentāru bruņinieki varētu patrenēties par šādu teorētisku modeli - Saudu Arābija lūdz izdot Latvijas pilsoni par izvarošanu.

Par anonimitāti internetā. Vai ilūzija par anonimitāti internetā maina cilvēka uzvedību? Pabrauc pa Rīgu ar mašīnu. Par ko tik cilvēki nepārvēršas, kad iespēja dzirdēt, kas tu esi, un kur tev jāiet, ir tikai apkārt esošo automašīnu pasažieriem, nevis pašam satiksmes noteikumus un apkārtējo cieņas pārkāpējam. Un tas viss ar visu to, ka mašīnai ir konkrēts modelis, krāsa un numurzīme, un nav izslēgta situācija, ka tev pusdienās var sanākt lietišķa tikšanās ar cilvēku, kam tu no rīta esi nogriezis ceļu, parādījis kādu rupju žestu, vai kā citādi necienīgi izturējies. Tas tā - vai cilvēku komunikācija mainās no komunikācijas veida. Nekādas morāles.

Turpinot analoģiju ar auto, ja auto avārijās iet bojā cilvēki, kas ir vainīgs? Auto ražotāji? Jā, auto ražotāji izgatavo spoguļus, drošības siksnas un drošības spilvenus. Bet minimālo komplektāciju nosaka uzraugošās iestādes. Kad ētika saduras ar uzņēmējdarbību, ētika parasti zaudē. Glābj tikai policists.