Trīs epizodes no Liepājas uz Rīgu.

* Pidarasiem, kas met atkritumus uz ceļa, vajadzētu nogriezt rādītājpirkstu, un olas, lai nevairojas. Ar kuru smadzeņu rievu to var izdomāt? Nekā traģiska nenotika, bet tomēr varbūtība, ka tā sūda pudele kaut kur ieķerās, neiedvesmo.

* Jūrmalene. Jau Rīgas teritorijā. Atļautais deviņdesmit, ripinos uz simtudesmit. Kaut ko bakstos gar rādžiņu, kas pēkšņi blondīne leksusmā man aiz muguras midžina. Nu, nav jau grūti pavākties malā, bet kamōn - tāda uzstājība jau pie esoša +20

* Senču iela. Griežos uz savu Hospitāļu. Uz manu brēcienu, "bļeģ, stulbais velosipēdists bez luktura", no blakussēdētāja atskan - "kāds velosipēdists?" Vienojāmies, ja es nebūtu bijis pie stūres, par vienu velosipēdistu Rīgā būtu mazāk.

Nu, pārējais pēc standarta Rīgas satiksmes, kur vieni ir gudrāki par citiem.

Patīk man tas Dalī. Īpaši čilojot, un uz paģirām. Ok, paģiras šodien īsti nesagaidīju, bet tomēr garīgais tāds uz augšu pasists bija. Pie "šaubas un realitāte" es pat sāku rēkt. Vēl bija šķīvji ar kārtīm, kas piepičkātas ar Dalī, un "Lāzera vienradzis dezintegrē kosmiskā degunradža ragus". Vienvārdsakot, ja esat Liepājā, nepalaidiet garām. Tur gan pirmdien un otrdien, laikam, nevarēja tikt.