Kā mēs zinām, Zane Stocka ir "jauka, bet ne priekš radio", tad tika liktas lielas cerības uz analītisko sabiedrisko mediju Latvijas Radio. Un tur ir tāds raidījums, kur māca pareizu latviešu valodu. Tik tālu viss būtu labi, bet ir daži bet. Izdzirdot abu runājošo balsis, biju gatavs derēt, ka tas ir kāds humora raidījus, iz sērijas Boom FM Luņu Parks. Pēc brīža nāca atklāsme, ka tas tomēr viss ir nopietni. Un tad sāka zvanīt jauki cilvēki, bet ne priekš radio, un paust savu sašutumu par visādiem enzelīna valodas kropļojumiem. Cita starpā šo raidījumu klausās arī Saskaņas Centra vēlētāji, un iesaka pārdēvēt Igauniju par Estiju, lai, takš, beidzot mūsu sabiedrībā būtu saskaņa. Un tanī brīdī es stāvēju dilemmas priekšā - neprast latviešu valodu, vai kļūt par jauku cilvēku, bet ne priekš radio. Kaut kā nosliecos uz tumsonību, jo uz to radio tomēr gribās.

Kaut kā es no savas videnes ne visu būšu izspiedis. Atkal jau viens sprukstiņš ziņās grozās. Visi viņi kaut ko vada, retvīto Ločmeli. Pilnīgi jūtu, ka drīz atsākšu valkāt skolas gredzenu.

Jā, nu tas, kas ir sacēlies dēļ Gulbja, cibai pat sapņos nav rādījies. Cibā, var teikt, kašķu par velosipēdistiem vienkārši nav bijis. Tviterī izrādās mājo pa visam cita izmēra pasaku tēli, un nebrīnīšos, ja kaut kur parādīsies tēzes, ka velosipēds ir dievam nevēlams, un to visu vajadzētu ierobežot satversmes kodolā.