Es te, varbūt, izklausīšos pēc sienāža, kas vasarā čīgā vijoli, bet ziemā mirst nost no bada, bet cilvēki pilnā nopietnībā brīvprātīgi iejūdzas tādās saistībās, kā hipotēka ar dzīvības un īpašuma apdrošināšanām, un pat zāles pļāvēju ņem līzingā? T.i. es nopelnu mēnesī summu X, no tās aizskaitu kredītiestādēm procentu, par to man ir māja, mašīna, televizors, ledusskapis un zāles pļāvējs, un tā tuvākos 30 gadus?
Kaut kāda antiutopija, ar
sešpadsmit tonnām.