Varbūt šo vajadzētu pat likt zem atslēgas, bet par to interviju ar Visvaldi "Rīgas Laikā". Tas intervijas stils ir mazliet jocīgs, jo visi tie "vai ne" manuprāt rakstītā formā rada mazliet ne to priekšstatu, kāds Visvaldis ir patiesībā. Bet, lai būtu, zālē nodzisa gaisma, uz skatuves tika ieslēgti prožektori, un notika intervija.

Vispirms, par ko jau tiku brīdināts, vairums stāstu ir dzirdēti, un daži pat vairākas reizes. No kontakta ar vienu citu cilvēku, gaisā virmo doma pasūtīt šiltītes ar uzrakstu: "Šo stāstu es jau kaut kur esmu dzirdējis." Nu lūk, tu esi staigājis pie Visvalža, daudz alkohola jau ir aiztecējis kopš pirmās sarunas, tu tos stāstus esi sakrājis, iepazinis cilvēka attieksmi pret dzīvi, viņa dzīves stāstu, un te, bladāc, še tev žurnāls, lasi kas grib. Protams, vienā nelielā intervijā nevar būt viss, un, varbūt, nezinot kas ir Visvaldis, daudz kas pazūd tulkojumā, bet kopumā tur ir apgrābstīts viss - krogs, mūzika, ēdieni, latgale, mazliet bērnības, mazliet kustoņstāstu. Bet tai pat laikā, kas ir stāsts? Teikumu, vārdu un burtu virkne. Bet, ja katram stāstam ir apakšā kāds notikums, kāds vakars, kāda saruna, tā brīža emocijas un domas, piektdienā pēc darba nedēļas, sestdienā, kad ārā ir auksts un slapjš, vai arā siltā vasaras vakarā, kad patstāvīgo apmeklētāju ir tik daudz, ka tiek sastumti kopā trīs galdi, tas ir savādāk. Un, kas vēl svarīgāk, tie brīži, kad kopā paklusēt. Tos teikumos neiepīsi.

Otra daļa, ir stāsti par māti, vairumu no kuriem es īsti nebiju dzirdējis. Kopumā, ar domām gaisā, pusfrāzēm, ar lielu devu interpretācijas - jā. Lai gan, protams, dažas lietas tika stāstītas arī konkrētiem nepārprotamiem teikumiem. Bet redz, Tīronim ir intervija, tad viņš arī gāž ārā - nu, stāsti, kas tev tur. Un Visvaldis stāsta arī. Jo stāsta jau, it kā, Tīronim, ne visiem. Man atkal nepatīk šitā tieši, un godīgi sakot, arī neinteresē. Precīzāk sakot, ja līdz tam saruna nenonāk, tad arī nemaz nevajag, un nav vajadzības kādam pa dvēseli rakāties. Viss notiek pamazām un bez pretestības, un pilnīgi dabīgā ritējumā. Aptuveni - vakar es jau varēju dzert uz krīta (abstrakti izsakoties), bet rīt jau iesim izlūkos (abstrakti izsakoties). Nekādi draugi uz mūžu pēc viena kopīga ļembesta Jāņos.

Jā, nežēlīgi ir tie masu mediji (es ne par presi, šoreiz). Tā ir iespēja tik sadzirdētam, bet ne obligāti saklausītam.

Tātad, tikko radās jauns olimpiskais sporta veids. Ekipējums - skrejceļš, konstants daudzums ķegļu, kaķis, kam garšo garneles, attiecīgi pašas garneles. Uzdevums ir notriekt ķegļus ar mazāko skaitu garneļu.

Te ir jāizdomā vēl dažas detaļas. Vai garneli var dalīt? Vai kaķis katram savs, vai visiem spēles dalībniekiem viens? Iz sērijas, kad viens pārēdies, mainām kaķi. Nu, kā kazino kāršu kavu. Nu, tas tā, īsumā.