Vakar bija episkais faits par planšetēm. So far komentārs par blogeru prezervatīviem ir episkākais. :)

Bet runājot par reklāmas industrijas graujošo ietekmi, vai es esmu minējis cilvēka brīvo gribu? Ok, nemetīsimies jau atkal diskusijā par utopisku sabiedrības modeli, un nav man mērķis kļūt par sātana advokātu. Skaidrs, ka pasterizētā jogurtā nav tik daudz labo baktēriju, burgeri dzīvē nav tik sulīgi un pufīgi, un ballītēs uz jahtām nav cieņā dāņu lielāko aldaru produkcija. Tomēr nevajadzētu aizmirst arī to, ka reklāmas cilvēku mērķis nav izdzert vairāk kā pārējie kolēģi, vai pārspļaut Mazsalacas meteorītu. Ja kreatīvs nepārvēršas ciparos, tad ripo galvas. Un ar visu to, ka ar reklāmas palīdzību var pārdot pēdējo sūdu, tomēr pat reklāmisti nespēj pārdot "vieglo alu", vai pat neuzdrošināsies pārdot blogeru prezervatīvus. Reklāmas spēja pārdot melus ir tieši tik pat liela, cik cilvēku vēlme noticēt meliem par laimi, panaceju un svina pārvēršanu zeltā. Tādējādi atgriežoties pie planšetes sievietēm - vai nu tā ir reklāmas katastrofa, vai ar skaitļiem apstiprināts fakts. Ok, var man piepisties, ka patiesībā "planšete sievietēm" mērķauditorija nav sievietes, bet gan stereotipu mākti vīrieši, kas sievietēm būs gatavi pirkt šādas planšetes, bet uz to es varu atbildēt tikai ar noslēdzošu pretjautājumu - un tieši kādēļ ir tāds priekšstats, ka vīriešiem būtu jāpērk sievietei planšete?