Tā ir viena sūda būšana. Balsojam ar maciņiem blā, blā. Vot i dabalsojāmies. Kādreiz kompis bija dārgs aparāts, un pirka viņu, ja bija spiedīga vajadzība. Tad, lai kompi varētu nopirkt katrs kam nav slinkums, datoru ražotāji ir sākuši ražot sūdu, kas savas funkcijas pilda pirmos 6 mēnešus. Un tad nu cilvēki, arī tie kam to kompi tiešām vajag, ir sākuši balsot ar maciņu, un sāka pirkt lētus sūdus. Globālās ekonomikas apstākļos attiecīgi tie sūdu tirgotāji kļuva krutāki par normālu datoru ražotājiem, un nu jau nav iespējams nopirkt normālu datoru ar tādu it kā respektablu brendu kā HP.

Labā ziņa, tagad var nopirkt jaunu datoru par tādu naudu, ka vienkāršāk nestrādājošo kompi izmest ārā, un nopirkt jaunu. Nav diez ko ekoloģiski, bet ja pircējam nav sajēgas, lai tad pats arī čakarējas. Otra labā ziņa, tagad blingblingu vietā ir telefoni un planšetes, un ir cerība, ka laptopi paliks tikai biznesa klases. Par to liecina arī tas, ka daudzi pamet laptopu tirgu.

Lūk, mēģinu tagad instalēt XP Home, varbūt notiks kaut kāda maģija, un tā skaņa parādīsies.

Nezinu, kas jums tur tā nepatika Hobitā, bet pa manam bija ok. Tā HRF bilde ir savdabīga, kas arī ir interesanti, nekādus plastmasas orkus neredzēju, un tas ka top triloģija - nu, normāli. Nav nekāds hamburgers kastītē, bet tāds slow-food.