Lūk, sāc filmēties seriālā, un būs tev slava, žurnālu vāki un fotosesijas, lai tur vai kas. Lai kā tur būtu ar Džuljetu, šobrīd Klēra(?) man visvairāk atgādina kaut kādu nebūt Kortniju Lovu. Un meklējot ilustratīvo materiālu, tā vien šķiet, ka vai nu laika zobs nav saudzējis (33 - kamōn!), vai, kas arī ticamāk, līdzīgi kā Kortnijai, Klērai garšo.

Lūk, sāpe par saldējumu. Īsumā - uz kastītes salčusks nav tāds kā zem vāciņa. Nākamais PTAC krusta gājiens varētu būt pret klasisko "a kāpēc uz bildes burgers ir tik pufīgs, a tu man te esi iedevis kaut kādu desmaizi?" Bet principā, man patīk Daugavas produktu pieeja - piens da kefīrs, un tas arī viss. Gribat māklsu, izvēršaties fontā un logucī, bet visus savus fotošopus pietaupiet žurnālu vākiem. Lai visiem tiem dizainerim ellē pēc tam būtu krējumelis jāēd, un jādzer Rīgas Kvass ar Aldara dzīvo alu.

P.S. O! Mans mīļākais ziņu portāls ir iedziļinājies problēmā, un nomainījis ziņas bildi. Nav gluži pie Rīgas Dinamo raksta pielikt futbolistu bildi, bet tomēr tagad ir skaidrāk, kur ir tā maldināšana. Pirms tam bija sliktas rezolūcijas bilde ar litrīgo kasti, kas ir caurspīdīga.

Mazer of gād! Vijs! Un vēl arī 3-dē! Njā, tas tev nav kaut kāds Evil Dead rīmeiks. Cerams, ka forumā rādīs.

http://youtu.be/VG_olzn3xkQ

Ir nojausma, ka būs versija angliski, kas atšķirsies.

http://youtu.be/Yqr8rqSmzcU

Vēl bez tā, ka Svartediket ir ezers, ir tāda ekscenriska norvēģu grupa. Un, jā, tam ir sakars ar metālu. Esmu arī stāstījis, kā es braukšanas eksāmenus kārtoju, un nervus mierināju ar šo primitīvistu sapni. Bet!

Bet vakar, krītot panikā par to, ko lai tagad tādu klausās, lai darbi labāk sokas, atgriezos pie šīs tēmas. Secināju, ka ir tikai viens albums, mūziķiem kājas aug no Bergenas (ō, rīlī?) universitātes, nevienos citos projektos, šķiet, nav piedalījušies, tai pat laikā spēlē labi, idejas ir. Vienvārsakot, kaut kā tas viss likās dīvaini. Kaut kāds ārtbļa. Un, jā, atradu info bez atsaucēm, bet stāsts izklausās skandināvu stilā. Tātad, no banālā uz interesanto. Kaut kādā sakarā ir pieminēt mēris, kas, cik atceros, bija skāris arī Bergenu. Tad vēl stāsts par nevēlamo bērnu slīcināšanu Svartediket ezerā 18. gadsimtā. Visbeidzot, mūsdienās Svartediket ezers esot mīļa vieta Bergenas pašnāvniekiem, un, kā gadījies, kā nē, arī Bergenas dzeramā ūdens avots. Tad nu pirms gadiem desmit, ja pareizi atceros, Bergenā bijusi epidēmija, kuras cēlonis bija kaut kāda baktērija dzeramajā ūdenī. Attiecīgi, bija oficiālās versijas par epidēmijas cēloni, un bija arī neoficiālas. Tad nu ir tapis šis teatrālizētais mūzikas ieraksts.

Tāds, lūk, kanibālisma paveids, zinies. Bet, gan jau Ķīšezerā arī ne bez noslīkušiem bļitkotājiem.