Nākamnedēļ sāks tirgot biļetes uz Red Hot Chili Peppers. Drošvien, pazudīs dienas laikā. So, šis fakts ieraksta šo grupu sarakstā, kuru laikam nebūs lemts izbaudīt dzīvajā. Līdz Metaļikai personīgajā skalā tas nedavilka, kas, šķiet, ir vienīgais lielais koncerts, kas man ir paticis. Vismaz neko citu tā spilgti neatminos. 70 tūkstoši, koncerts? Why? Pēc personīgās patikšanas skalas ir redzēti šādu un vēl krutāku grupu koncerti dažiem simtiem, lai par šo pasākumu slapjums nerastos. Ķeksīšgrupa? Nu, pēc šī principa, kas tik nav redzēt tādā gadījumā. Vienvārdsakot, žēl, ka šie ir tik populāri.

Es gan neesmu nedz Stendža, nedz Krišjānis Papiņš, bet man šķiet, ka prezidenta bažām par pieviltajiem un naivajiem Latvijas Krājbankas klientiem ir diezgan reāls risinājums. Vārds "Latvija" ir ne tikai valsts simbols, bet arī brends. Kādēļ gan katram tā saucamajam "investoram" par baltu velti viņš būtu jāļauj lietot? PSRS un dzelzs priekškars ir cauri, un ir globālais tirgus, tādēļ mikroautobuss Latvija un mopēds Rīga nav pārāk nopietni. Būtu labi, ja uzņēmums bez valsts vai vietējā kapitāla, nevarētu ekspluatēt vietējos vēsturiskos brendus. Nu, vai vismaz valsts vārdu. Un jo īpaši tādēļ, ka mēs esam postpadomju valsts u.t.t. Citādi par krējumeli un kvasa dzērieniem ir raize, bet vazāt Latvijas vārdu - lūdzu.

Redz, mīlīši, kad jūs taisiet huiņu, padomājiet, ka citu reizi jūsu huiņu attiecinās uz visu nāciju. Es šobrīd ciest nevaru dāņus. Arvien vairāk iezīmējas kopīgas īpašības ar islandiešiem.