Ok, sadzīviskas problēmas jūs neinteresē, tādēļ ķersimies klāt augstajai mākslai. Fon Trīrs taču predefinē, ka tā ir lielā māksla, vai ne? Neņemos tā simtsprocentīgi apgalvot, bet šķiet
Melanholija bija pirmā Fona filma, kuru es redzēju. Principā, diezgan ōsams mūvis. Diezgan baiss, bet tomēr ōsams. Nebiju iedomājies, ka uz manām podziņām, primitīvām un ne tik primitīvām, varēs tik pat viegli paspaidīt, kā pa klaviatūru, rakstot cibiņā. Psihi tur vajag diezgan stabilu, tāpēc visu cieņu.
( itkā bez spoileriem, bet tomēr uz pašu atbildību... )