Neko daudz nezinu par Advardiem, bet šodien ieraudzītā Krājbnakas reklāma "krāt ir dabīgi" ir māsterpīss. Bez šķoba, vipendroniem un modern ārta. Ja ir grūti šo reklāmu salīdzināt ar veļaspulvera vai burbuļūdeņa reklāmām, jo tas ir kā salīdzināt kļušku ar tiramisu, tad bankas sektorā, kur valda stiprās ģimenes, "mēs piepildīsim jūsu sapņus" u.c. siers, ir grūti izdomāt vēl ko tik pat vienkāršu un ģeniālu.
Vakar noskatījāmies Rango, un jāteic, Deps pats par sevi ir kvalitātes rādītājs. Citiem vārdiem sakot, nojauta nepievīla, un tika saņemts pat vairāk nekā gaidīts. Episks, filozofisks, tomēr arī didaktisks muļķiks, ar specifisku humoru un daudz citiem āķiem. Varētu jau arī neatkārtoties, tomēr šī bilde man lika dažus vārdus uzrakstīt.
Cik dažāda tomēr cilvēkiem ir izpratne par roku. Mēģinot paklausīties kādus no "21. gadsimta nozīmīgāko grupu" gabaliem, tā vien gribās to šķebinošo sajūtu noskalot ar Slayer. No Positivus man jau ir bail. Ņemšu līdzi iPodu.
Itālija, Šveice, Francija, Vācija, Holande, Krievija, Ukraina... Portugāle! Tad mazliet pa UK un citur, un atkal Austrija, Polija, Čehija un... Grieķija! Es ticu, ka Baltija globusā ir grūti ieraugāma, bet spriežot pēc maršruta, turnejas organizatori, drošvien, zem vārda Globuss pazīst vienīgi ungāru zaļos zirnīšus.