Krīze, ja? Bezdarbs? Pēc tā smago daudzuma, kas parādījies, tā uzreiz nepateiksi.

Kā teiktu... daudzi - lasu, raudu! Es par komentāriem, protams. Vai, vai, pavisam cits cilvēks, un nez vai labāks ir tai otrajā bildē? Laupīta ir personība! Whe? Kā fotošops, kosmētika un frizūra maina cilvēku? Es domāju konkrētā persona piekritusi šādai publicitātei, jo bijis pagrūti sameklē kādu, kurai būtu drosme tam piekrist. Un arī tās runas par iekšējo skaistumu. Tas ir tāds tizls kompliments? Nesmuks jau tu esi, bet nu cilvēks jau ļoti labs.

Labi, pašā rakstā arī ir viena pērle: "Piecpadsmitgadīgas meitenes reklamē preces sievietēm ap trīsdesmit un vecākām. Taču tā ir klaja krāpšana! Tā meitene ir svaiga un iekārojama..." Mākslinieciskajam vadītājam nešķiet, ka liberālismam arī ir robežas?

Vienvārdsakot, visi glancēto žurnālu pretinieki varētu piedomāt pie domas formulējuma, citādi sanāk izteikties iz sērijas - smuka jau tu neesi, bet stulba gan.

P.S. Mazliet par citu tēmu - Kārdinošais Nikon. OMG! Cilvēki, kas jums kaiš?

Gan jau tikšu šodien arī līdz velosipēdistiem, bet nu nespēju šodien atturēties no komentāriem. Reklamšikiem patiks.

Es nezinu no kādiem zinību koridoriem laiž ārā tādus speciālistus, bet mūsu interneta provaiders (ievelkam elpu) ir sācis piedāvāt apdrošināšanas pakalpojumus. (Whe?) Saņemu uz e-pastu no apdrošināšanas nodaļas vadītājas neatvairāmu piedāvājumu iegādāties OCTA un KASKO, un vēl arī iegūt Galaktiko karti. Nu, spams kā spams, dikti nepievēršu uzmanību. Spamlistē arīdzan īsti negribas likt, jo vienreiz man jau bija problēmas, ka Google rēķinu par internetiem uztvēra kā nevēlamu sūtījumu. Fine! Pirms brīža es (un vēl daži simti adresātu) saņemu vēstuli no Ginda Buivida, ka viņam patīk pirkt apdrošināšanu vienā citā (konkrētā) interneta vietnē. Tālāk haips panesies jau no info@dreamers.lv u.t.t.

Ceru, ka Google spam filtrs būs uzdevuma augstumos.

Tātad, manam "Šķoļņikam" vai "Desnai" vai kas nu viņš tur bija, bija sarkans atstarotājs aizmugurē, balts priekšā, un dzelteni (laikam) uz spieķiem. Nu, tāda Padomju estētika, bet nu kā bija, tā bija. Taču vakar pa tumsiņu un lietu braucot secināju, ka atstarotāji uz velosipēdiem vairs nav trendīga lieta. Esmu redzējis visādus tur pulsējošos lukturus, ka pilnīgi nevar saprast, kas tas par sātanu tev nāk virsū, bet vismaz nav šaubu, ka kaut kāds sātans tas ir. Tomēr ļoti daudzi riteņbraucēji ir ņiņzjas, kas tev uzglūn no krūmiem visnegaidītākajos mirkļos. Var jau teikt, ka Šlesakovs nav padomājis par apgaismotām ielām, bet gan jau uz to viņiem būs kāda krievu paruna, par to, ko kādus ļaudis tad Dieviņš pasargā no visādām nelaimēm.

Otra versija ir tāda, ka tie nav ņiņzjas, bet gan ēteriskas būtnes, kam patīk glauni ērenpreisi, ar kuriem var tik pat glauni ripināt pa Rīgas mazajām ieliņām ar vecmodīgu lietussargu iespraustu riteņa grozā, un kādu glaunu hūti ar spalvām uz galvas. Bez šaubām, ķivere un atstarojoša veste visu glaunumu nolaistu podā. Bet vismaz kādu atstarotāju uz sēdekļa un spieķiem? Nu maziņu? Kaut vai zaļu? Citādi šitāds glaunums ne ar ko neatšķiras no lauku tjūninga ar tonētiem stikliem un milzīgiem spoileriem. Es tad ar varētu autiņam noskrūvēt tās briesmīgās orandžās spuldzes, kas aizskar mana zaļā auto estētiskās jūtas.

Esmu runājis. Tagad man var mest ar sapuvušu kartupeli. Vai ar kartupeļu CIETI!