Pirms brīža redzēju Johnny Cash pie ātrās palīdzības stūres. Tāds salaizīts, saželejots, ar solārija iedegumu un melni-oranžā, raibā vestītē. Un savukārt šis iz uz ko?

Atceros ņemtni par open source produktu lietošanu valsts iestādēs. Bija tāda revolucionāra tēze kopējās taupības noskaņās. Daudziem likās, ka tas ir kā ar cirvi nocirst - šodien vēl maksāju par licensēm, bet rīt vairs to nedarīšu. Šodien Uzņēmumu Reģistrs paziņo, ka bez Worda un Ekseļa viņi tomēr nespēj dzīvot. Kāds pārsteigums? Taču modrie pilsoņi nesnauž, un ir gājuši vēl tālāk. Ir parādījies piedāvājums valsts iestādēm pāriet uz Mac.

Nez, ja Džobsam kaut ko tādu pateiktu, kurā dienā viņš atjēgtos no šoka? Katrā ziņā es noteikti tādā gadījumā uz pāris gadiem atgrieztos darbā kādā vietējā IT sistēmu izstrādes uzņēmumā. Vienīgi tad arīdzan būtu jāpārsēžas atpakaļ trešajā Golfā, un no skapja būtu jāvelk laukā saplēstie džinsi, lai uz ielas varētu rādīties. Dzīve kļūtu bīstama, bet skaista.

Pats gan Radio LOL neklausos, bet rodas sajūta, ka pazīstu cilvēkus, kas tanī strādā. Yep, es jau sapratu, ka šis rādžiņš ir ooosāaam. Var kādu dienu to neatgādināt? Like I give...

Reāli piedūra - http://drugoi.livejournal.com/3340303.html

Vispār varbūt ir vērts noskatīties. Bērnībā likās, ka nu baigais mēsls ir tās visas pārgudrās filmas. Tik tagad saprast, kā šitā filma saucās.

P.S. Iztēlojos tikko, kā Afferčegs apgādā stacijas bomžus ar t-krekliem. Tas būtu skats!

P.S. Ak jā, filma - mehāniskās klavieres.