Fair point. Sekss var būt vērtīga pieredze pati par sevi. Kādu laiku es domāju, ka tāda ir arī mana attieksme pret seksu, bet šobrīd ir parādījušās zināmas šaubas. Bet man arī nostiprinās pārliecība, ka stipri nospiedošam vairumam gadījuma sekss lielā mērā ir kaut kāds ego trips labākajā gadījumā, vai manipulācija sliktākajā. Es tikai priecāšos, ja man nav taisnība.

Es neatkārtošu to, ko es rakstīju komentārā liljai, bet vārdam "atvērtās attiecības" slava mazliet ir pabojāta. Gan jau arī pirms visām prograsīvajām vēsmām bija pāri, kuriem strādāja atvērtās attiecības, bet diegan bieži tas ir kaut kāds neveikls mēģinājums lāpīt nestrādājošas attiecības, un par patiesu atvērtību tur var runāt vēl mazāk. Un visas tās spēles noteikumu maiņas spēles vidū ļoti stipri liek apšaubīt arī to abpusējo labrpātīgo piekrišanu, pat tad, ja abas puses ir pateikušas: "jā, labi."

Tas, protams, ir tikai vārds, bet tas, ka cilvēki sāk veidot poliomoras attiecības jau no paša sākuma - good for them. Daudzi vēl paspēs apdedzināties, bet kopumā tas ir virziens prom no attiecību toksiskuma, un man prieks, ka tā. Neesmu gan drošs, ka tas ir priekš manis. Lai gan vēl dažus gadus atpakaļ es nespēju nopietni iztēloties, ka es varētu kļūt par vegānu, so, you never know.