un šeit jautājums, vai empātija likumsakarīgi nozīmē līdzjūtību. Es vairāk sliecos uz to, ka empātija ir (nezinu – iespējams, tikai fizioloģisks) process, kas liek projicēt uz sevi otra emocijas un izjust sevi otra ādā, bet tas ne obligāti nozīmē atkāpšanos no egocentrisma - ir iespējams justies kā otrs jūtas, bet nebūt otra “žēl” . Lai izslēgtos egocentrisms, nepieciešama līdzjūtība, kas jau ir psiholoģiski vai intelektuāli motivēta reakcija. It kā šķiet, ka jušanās, kā otrs jūtas, neizbēgami noved pie līdzjūtības, bet tas nav obligāti.
Es vairāk sliecos uz to, ka empātija ir (nezinu – iespējams, tikai fizioloģisks) process, kas liek projicēt uz sevi otra emocijas un izjust sevi otra ādā, bet tas ne obligāti nozīmē atkāpšanos no egocentrisma - ir iespējams justies kā otrs jūtas, bet nebūt otra “žēl” .
Lai izslēgtos egocentrisms, nepieciešama līdzjūtība, kas jau ir psiholoģiski vai intelektuāli motivēta reakcija. It kā šķiet, ka jušanās, kā otrs jūtas, neizbēgami noved pie līdzjūtības, bet tas nav obligāti.