Es teiktu, ka pats par sevi jēgas trūkums sāpes nerada. Jēga kāreiz varētu palīdzēt pārdzīvot sāpīgus brīžus, jo tipa tur ir gaisma tuneļa galā. Ar bezjēdzības apziņu tas ir mazliet grūtāk. Tad atliek vien pieslēgt prātu, un domāt par to, ka ir arī jauki brīži, vajag tikai pagaidīt.