Es mazliet teoretizēju, tāpēc man tas nešķiet tik vienkārši. Ja mēs tīri par viedokli, ka taisām augšā fosterģimenes un partnerattiecību likumu, un ļaujam adoptēt ārzemniekiem, tad es pilnībā piekrītu. Tai pat laikā man šķiet, ka tā ir neliela utopija, un neatbildētais jautājums, kas ir tas dīvainais morālais graunds, kas traucē pieņemt šo acīmredzamo risinājumu?