"Labākajā gadījumā kā granītā cirsts paliek vien sarakst, ko tu dzīvē negribētu vairs pieredzēt. Nu, un arī tad tas tevi neglābj no šīs lieliskās pieredzes." - nav tā, ka kaut kādi personīgie uzstādījumi trigerē cilvēkos, kas blakus, atraisīt tādas šķautnes, par kurām viņi pat nenojauta pirms tevis? Respektīvi, varbūt tu brīvprātīgi piespiedu kārtā liec cilvēkam tikt līdz kaut kādam mindsettingam, kurā viņš beidzot sāk uzvesties tā, kā esi visu laiku [zemapziņā?] gaidījis?