Tā, ar otro piegājienu šķiet es esmu izlobījis, ka šīm šimpanzēm ir jāapgāž tēze, ka monogāmija ir sieviešu dabīga vajadzība. Attiecīgi otro reizi mēģināšu izstāstīt, ka neko tādu es neesmu apgalvojis.

Vēlreiz no sākuma, jaunie ekonomiskie apstākļi gluži vienkārši nostādīja vīriešus izdevīgākā pozīcijā. Nu, tā, redz, sanāca, ka viņi vienkārši ir lielāki un stiprāki. Tad nu arī viņi izmantoja iespējas īstenot savu vēlmi kontrolēt... vienvārdsakot, to, ko iepriekš kontrolēt viņi nevarēja. Nu un vēl visādu tur apstākļu pēc, jo risks bija palikt ne tikai bez pārtikas, bet tas ir mazliet no citas operas. Un šī vēlme, diezgan droši var apgalvot, pastāvēja arī agrāk, tikai iespējas viņu apmierināt bija citādas. Apmēram arī stāstam beigas. Tālāk jau viss pēc sniega pikas principa, kad cilvēkam sāka parādīties kaut kas vairāk kā māka apstrādāt zemi, ko nodot tām pašām nākamajām paaudzēm.

Atgriežoties pie šimpanzēm, nu velss viņ zin, kas tur notiktu, ja šīs sāktu nodarboties ar lauksaimniecību, un slaktēt viena otru par ražu un vecenām. Es pat īsti nezinu, kurš dzimums tanī sugā vispār ir fiziski stiprāks. Vienīgi puslīdz droši var apgalvot, ka lietu kārtība mainītos. Un vispār, augstāk minētajā prezentācijā ir minētas ne tikai šimpanzes.