Pēdējo rindkopu es nesapratu nemaz.

Savukārt par monogāmijas dabisko izcelsmi es vispār neko neteicu. Ja "iepriekšējo izpausmju adoptācija jauniem apstākļiem" nav gan skaidri, varu mēģināt pārfrāzēt domu. Monogāmija ir dabisko instinktu un jauno ekonomisko apstākļu rezultāts. Jeb matemātiski izsakoties, ja kāds no saskaitāmiem trūkst, nav arī rezultāta.

Savukārt jautājums, kas notiks ar tavu īpašumu pēc nāves, jau ir kompozīta struktūra. Man kaut kas pieder, plus kas notiks ar maniem pēcnācējiem. Un ar pēcnācējiem un dzimumiem ir viena interesanta, bet neapšaubāma lieta. Sievietei, atšķirībā no vīrieša, ar saviem pēcnācējiem viss vienmēr ir skaidrs. Tāpēc būtu slideni automātiski vīriešiem piedēvēt tās pašas emocijas, kas piemīt sievietēm. Vsunul, vinul, i pošol - tā nebūt nav reta un unikāla parādība pat vistradicionālākās sabiedrībās. Šķiet te arī ir tā nesakritība viedokļos, kas ir monogāmijas priekšnosacījumi, jeb saskaitāmie.