Ja mēs runājam par monogāmiju kā par sajūtu, ka kāds kādam pieder, nevis sajūtu, kā par divu cilvēku nerakstītu vienošanos, tad mani vairāk interesē jautājums, kad ir radusies sajūta par privātīpašumu, nevis tas, ka vērotājs no malas kaut kādās attiecībās spēj saskatīt barteri. Un konflikts pats par sevi vēl nav rādītājs, ka figurē ekonomiski iemesli. Ja es apvainojos par to, ka kolēģis mani šodien nav pasveicinājis, nez vai var teikt, ka man ir sajūta, ka man pieder viņa ikrīta sveiciens, un šīs ir ekonomiskas attiecības. Vismaz jau nu sajūtu līmenī noteikti, lai ko teiktu no malas vērotājs.

Bet par "ko mums darīt tālāk" tu droši vari dalīties savās pārdomās. Mēs ar interesi izlasīsim, apšaubīsim, un darīsim pa savam. Tādēļ jau šis brēciens "vilks aitās" vispār šeit parādījās.