ideāliem nav ne vainas. ja vien indivīds vispār spēj paturēt prātā pieņēmumu, ka realitātē viss ir daudz sarežģītāk (ideāla īpašības ir vairāk, nekā sākotnēji šķiet) un dinamiskāk (ideāla īpašības mainās laikā līdz ar vērtētāja izaugsmi/degredēšanos/novecošana/utt). ja to patur prātā, tad viss ir vienkārši un indivīds ir priecīgs par jebkuru tuvošanos ideālam.
un, protams, jāsāk ir ar sevi..