Sarežģītība ir tajā, ka to sarakstu var turpināt un turpināt, un neredzēt tam ne galu ne malu. Tāpēc arī ķēros no viena gala. Klātienē to visu neizstāstīsi, jo runāt par mūziku... citāta beigas pats zinu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Gorgoroth es neminēju (minēju gan Nargaroth). Tur vajag parādīt.

Ja par Immortal daiļradi - domāju pašironijas tur netrūkst. Tā pat kā grupām Kiss, Lordi, Gwar u.t.t. Tādā ziņā sākt šo stāstu par žanru ar Immortal bija apzināta izvēle. Ja par lirikām - te nu ir vai nu jāpieņem, vai jāapstājas. Vairumā šī žanra tīrradņu lirikas nemeikos pilnīgi nekādu sensu. Ir vai nu izņēmumi, daļēji izņēmumi vai tas jau viss brauc mitaloģijā, kas vairs nav apzīmējams ar tīru black metal, un neiztiek bez folk, viking u.t.t. žanra nosaukumā. Visbeidzot, ja ņemam tīri Immortal mūziku, tad pret šo es jau spēju attiekties nopietni. Tā ir stabila vērtība, kas ne vienmēr ir labi, taču vienmēr ir opcija pārslēgties uz citu formāciju, un ir interesanti pavērot attīstību ļoti šaurā mākslinieciskā koridorā. Uz vecumu, jāteic, ir vieglāk būt objektīvas, jo viss ir pamatīgi nosēdies, un dzidrā ūdenī gultni vieglāk redzēt.