Man jau liekas, ka iznīkšana kā nācijai nav obligāta. Tas gan jāskatās globālo tendenču kontekstā. Kā etnoss - tas jau ir cits jautājums. Bet arī vidējais divi bērni, vai mazliet virs ir ok rādītājs, lai nepiepildītos ļaunākais. Protams, ja cilvēki nebalso par globalizāciju un izšķīšanu citos etnosos ar aizbraukšanu. Ja mēs te gatavojamies lielajiem satricinājumiem, un neceram apturēt emigrācijas vilni ar labklājības sasniegšanu, tad gan retorikai par trim vai četriem bērniem ir pamats. Es gan neuzskatu, ka šāds ekonomisko problēmu risinājum gūs manu atbalstu, par karu nemaz nerunājot. Man tās saliedētības runas pašreizējās Krievijas propogandas garā, par kristīgajām vērtībām u.t.t. nešķiet pievilcīgas. Ļaujiet cilvēkiem būt cilvēkiem un grimt patmīlē, un mēs saniegsim flegmatisko skandināvu labklājību. Ja jums vajag heroiskus stāstus - paldies, bez manis. Man heroiskāk šķiet maksāt nodokļus, neappist tuvāko, un pieprasīt "pakalpojuma" kvalitāti.