intelektuālā kapacitāte, protams. Prāta darbs, kā pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos resursus vai arī esošo izmantot atkārtoti, pārstrādāt, papildus funkcijas piedēvēt (jo "funkcija" ir konstrukts). Otrkārt, visi tie produkti/pakalpojumi, kas neiekļauj no jēlprodukcijas izgatavotu taustāmu gala rezultātu, piem., par psihologa, notāra u.tml. konsultāciju nauda tiek maksāta, bet saņem 'domājamu' rezultātu. Tā kā esošos resursus var dalīt, pārdalīt un apgrozīt visvisādi
nav gluži taisnība, izaugsmes funkcijas parasti ir logaritmiskas - to pieaugums kaut kādā laika momentā kļūst bezgalīgi mazs.. bet nu teiciens jau skaists :D
Nu nezinu. Es jau teiktu, ka atomu skaits uz šīs sfēras tomēr ir galīgs. Kur ir kritiskā masa, kas apstur jebkādu cilvēces progresu, tas jau ir cits jautājums.
Ātomu skaits nav nemainīgs. Mēs visu laiku zaudējam nedaudz ātomu ārpuszemes telpai un no tās arī saņemam šo un to. Kur nu vēl tas enerģijas daudzums, kas pie mums nāk no saules. Mēs neesam ierobežoti tikai ar zemes resursiems, bet gan ar to, cik labi mēs varam izmantot resursus, kas nāk no ārpuszemes telpas ;)
iespējams, bet mēs arī neapgūstam visu saules enerģiju, ko varētu. plus vēl atliek arī nākotnes enerģijas avoti, kuri pašlaik vēl nav atklāti (un var arī netikt atklāti, ej nu zin, ko no tā visuma var vai nevar iegūt)