vai tad uzskats nav tieši pretējs? ka digitālā vērtība ir mazāka, tieši tādēļ, ka hvz ko tas laika zobs ar viņu izdarīs?

Kam ir tāds uzskats?

Ja mēs tieši par fotogrāfiju, tad drukātās bildes ar laiku sairst. Par foto negatīviem pat nav vērts runāt. Tīri matemātiski digitālais attēls teorētiski ir mūžīgs, un te nav jēgas pat strīdēties, ja vien zem kritikas nenostādām pašu matemātikas zinātni.

tev taisnība, es nezinu par ko es runāju. grūti atcerēties visus tos daudzos argumentus, kāpēc digitalizācija ved uz iznīcību:).

Digitalizācijas lielākā "problēma" ir radīto digitālo darbu apjoma palielināšanās. To gan var salīdzināt ar faktu, ka Eiropas rakstnieki satraukušies, ka ķīniešu rakstnieki ir samācījušies valodas, un interneta laikmetā viņu darbi ir kļuvuši vieglāk pieejami. Konkurenci, protams, neviens nemīl, tā pat kā viduslaikos arbaletistus necieta vairāk par loceniekiem, jo loceniekam bija jābūt vismaz trenētam, lai to loku uzvilktu.

Vēl par digitālo saturu ir satraukums apokalipses gaidītājiem. Ja cilvēki atgriezīsies pie dzīves alās, vai labākajā gadījumā laukos, digitālo saturu piedzīvos bēdīgas beigas. Es gan neesmu pārliecināts, ka pie šāda scenārija kādu vispār interesēs arī viss renesanses zieds, un viņu darbus ķirmji nesagrauzīs. Un, pat ja nesagrauzīs, nez vai katrs 12. gadīgais fermera sīkais bez minstināšanās spēs atpazīt Monas Lizas portretu.

Viss šai pasaulē ir gana abstrakts un relatīvs.